Pavāra vieglais, grūtais ceļš
Sandra Zariņa ir SIA Jaunpils pils kroga šefpavāre. Daudzus gadus viņa saimnieko viduslaiku pils virtuvē. Protams, aprīkojums ir moderns, taču telpās joprojām dveš senatnīgā aura un tālo dienu gars. Jā, spociņš arī iegriežas un palīdz
No rītiem, ierodoties darbā, spociņam sakām: Labrīt, esam atnākušas strādāt, lūdzu mums netraucē! Šī apsveicināšanās ir kā rituāls. Tomēr ir reiz, kad plīts karstumā aiz muguras jūtu stindzinošu aukstumu, tātad atnācis, smaida Sandra, - viņa nebaidās.
Sandra atpazīstama kļuva pēc veiksmīgas dalības TV3 kanāla organizētajā šovā Mūsdienu Latvijas garša. Otra liela uznākšana bija starts biedrību Siera klubs un Latvijas Maiznieku biedrība Siera un maizes svētku sāļo tortu konkursā. Jelgavā Zemgales reģionā nopietnā konkurencē tika iegūta 1.vieta.
Sandra atceras, kā ar ēst gatavošanu saistīta bijusi kopš bērnības: gan vecmāmiņa, gan mamma bijušas gudras un čaklas virtuves zinībās. Mamma strādājusi ēdnīcā par pavāri, un Sandra labprāt palīdzējusi. Kā pati saka: Ļoti patika!
Jāpiebilst, ka Sandras dzimtā puse ir Jaunpils. Pabeigusi vidusskolu, viņa devās uz Rīgu, iestājās Kooperatīvajā tehnikumā, lai apgūtu ēdienu gatavošanas tehnologa specialitāti.
Pēc tam dažus gadus strādāja Jaunpilī, taču tā likās par mazu, un Sandras kā pavāres ceļš iegriezās Rīgas un Jūrmalas restorānos. Tā bija uzdrīkstēšanās, sevis pilnveidošana un stabilitātes iegūšana.
Es ieguvu labu pieredzi. Restorānos Rīga un Zelta krogs gūtās praktiskās iemaņas joprojām noder. Taču starp Jaunpili un Rīgu tomēr ir pārdesmit kilometru, un man kļuva par smagu izbraukāt. Jaunpilī ir lauku māja, neliela saimniecība, ģimene. Arī maniem vecākiem gadu nasta kļuva arvien lielāka, bija vajadzīga mana palīdzība un tuvums, un es atgriezos, tā Sandra.
Viņa atgriezās un sāka strādāt krogā. Ko nozīmē šefpavārs, apmēram zinām: atbildība par VISU, uzņēmuma vārda spodrināšana, lai apmeklētājiem arvien gribētos iegriezties un atgriezties pie Jaunpils kroga galda.
Ir milzīga atšķirība strādāt mūsdienīgā restorānā un viduslaiku krogā. Šodien ir 21.gadsimts, taču Jaunpils pils iekštelpās un pagalmā joprojām cenšamies saglabāt pagātnes stāstus, netiešā veidā dzīvojam kopā ar pils ierašām, ēdieniem, dzērieniem, galda klājumiem
, stāsta Sandra.
Viņa cītīgi meklējusi vēstures ziņas, sakausēta ar praksi, un Jaunpils pils krogs turpina dzīvot, šodienā ienesot visbūtiskāko no pagātnes.
Blakus iet pavārmākslas mūsdienu un viduslaiku tendences. Tām jābūt pareizā līdzsvarā. Mūsu virtuve galvenokārt ir latviska. Neaizraujos ar eksotiskām garšvielām, bet vienmēr pa rokai ir sīpoli, ķiploki, medus, sinepes, rozmarīns, gaļas marinēšanai vīns, alus, rūgušpiens. Tas viss izmantots arī viduslaikos, atklāj Sandra.
Kādus ēdienus viņai vislabāk patīk gatavot? Sandra atbild:
Desertus!
Viņa ir arī lieliska tortu cepēja, kaut gan šajā jomā nereklamējas, - neesot laika. Ja nu vienīgi kāds ļoti lūdz, tad gan! Izejvielas, sākot ar oliņām no pašas vistu kūtiņas un beidzot ar pašas vārītiem ievārījumiem, viss ir dabīgs. Arī pils kroga galdam viņa cenšas pasūtīt Latvijas produktus.
Par Jaunpils pils kroga lielisko šefpavāri un viņas klātajiem galdiem, uz kuriem domīgi un garšīgi smaržo un kārdina viduslaiku mūsdienīgi ēdieni, varētu daudz stāstīt, taču vispareizāk būtu doties uz pili un tos nogaršot. Nomazgāt rokas rožūdenī un baudīt
