MĀRIS ASTIČS

 

Atceros, kā ar Māri Astiču iepazinos. Tas bija sen… Mani saistīja, ka Māris ir no Latgales. Viņš arvien atkārtoja: kamēr esmu jauns, visur jāpiedalās, jāizmanto katra iespēja, un „Siera klubs” to izmantoja: daudz un bieži organizējām seminārus, kurus lieliski vadīja Māris: semināros popularizējām sierus, un Māris tos lika ēdienos, - tapa jaunas receptes. Māris vienmēr bija „gatavs”. Nekad neko neatteica, laiku sakārtoja tā, ka varējām braukt uz jebkuru Latvijas malu un vadīt meistarklases. Īpaši viņam patika doties uz Latgali, bijām Daugavpilī, Rēzeknē, Preiļos, Dagdā. Par viņu sāka rakstīt presē, interesējās TV. Reiz, ceļā uz Rēzekni, viņš stāstīja par savu sapni – pavārskolu.

Māris Astičs – jauns un pievilcīgs vīrietis, viņa plecos ir 30 gadi. Ar Māri var diskutēt par politiku, mākslu, meitenēm, par jebkuras valsts virtuvi, par kāļiem un jūras delikatesēm, par latviešu seno virtuvi un eksotiskiem ēdieniem, par augstas klases vīniem, un zosu aknām…
Māris Astičs ir puisis no Latgales, no Ilūkstes novada Dvietes pagasta. No Daugavas krastiem, kur  joprojām pasakaini skaistas vietas nāk pretī cita aiz citas – tur Māris izauga. Vecāki – skolotāji, izaudzinājuši trīs dēlus.
2006. gadā Māris Astičs saņēma pavāra diplomu. Jautāts, kāpēc tāda profesijas izvēle, viņš stāsta:
„Ģimene bija liela, radu un kaimiņu daudz. Bieži svinējām svētkus. Ik reizi pie galda sēdēja vairāk nekā divdesmit cilvēki. Kopš mazām dienām palīdzēju mammai gatavot rasolu un salātus, tad sāku cept kotletes un štovēt kāpostus – kā laukos pienākas, it īpaši Latgalē, kur katrā mājā valda sirsnīga viesmīlība un visiem tīk labi paēst. Joprojām atceros savu mazo nazīti, ar kuru griezu un kapāju kartupeļus, bietes, gurķus… Bet toreiz man pat sapņos nerādījās, ka pavāra darbs ir smags. Protams, ir slavas brīži, bet tie ir īsi.”
Mārim ir stāstiņš par skolas laiku Dvietē, kur viņš nebūt nebijis paklausīgs skolnieks.  Un kāda aizkaitināta skolotāja sacījusi: „No tevis dzīvē nekas neiznāks!” Tieši tie vārdi Mārim bijuši kā zibens spēriens. Neiznāks? Pierādīšu, ka iznāks! Sākās pagrieziena punkts. Māris mācījās. Ļoti daudz mācījās. Pa naktīm „kodās” cauri tēmām, kas skolas gados šķita nevajadzīgas. Viegli nebija.
Taču Māris neko nenožēlo, mērķtiecīgi gāja uz priekšu. Viņš  Rīgā bija vairāku restorānu šefpavārs. Viņš spēj izbrīvēt laiku, lai mācītu mazāk zinošus kolēģus – labprāt vada seminārus un dalās pieredzē. Pāris gadus  strādāja par pasniedzēju Restorāna servisa skolā. Reiz tajā pats mācījās. Nu skola pieder Mārim Astičam. Turpat – zem viena jumta ir arī restorāns FERMA - Māra īpašums. Viens no labākajiem, ja ne labākais – iecienītākais restorāns Rīgā, uz kuru vērts aiziet gan gardā ēdiena, gan apkalpošanas un pārdomāti pievilcīgā interjera dēļ. Grūti izskaidrot, kāpēc, taču, atrodoties restorānā, tu aizmirsti steigu, problēmas, iestājas miers un tu atpūties…
Vecākie kolēģi, kas strādājuši kopā ar Māri, atzīst, ka viņš cenšas sevi pierādīt, labā nozīmē ir godkārīgs, vienkāršs cilvēcībā un sarežģīts pavārmākslā. Jautāts, kas viņa dzīves svarīgākā daļa, atbilde skanēja šādi: „Katrai mājai ir pamats, kokiem un puķēm ir saknes. Arī man ir pamats un saknes – tā ir mana dzimtā puse un mana profesija.”
Mārim veicas. Patiesībā veiksmi pavada un virza smags darbs. Jau kopš 16 gadu vecuma Māris ir reālists: domās nosprauž mērķi, tad dzīvo un darbojas tā, lai pie tā nokļūtu.
Māris allaž uzsver, ka viņa dzīvē liela nozīme bijusi pavāram Kasparam Jansonam, kurš radīja aizrautību un interesi par pavārmākslu, un Kaspara vēlējums bija: „Strādāt priekam!”
Māris lieliski orientējas produktos. Vai var likt vienlīdzības zīmi starp upes zivīm un zivjaudzētavās zvejotajām? Atšķiras brīvē dzīvojoša brieža gaļas garša no audzētavā mītošā. Un kāda smarža Dvietes zemītē ievāktajiem tomātiem un gurķiem!
Māris dievina mežu. Viņš ir gan mednieks, gan sēņotājs. Jau kopš bērnības centies brāļus un vecākus pārspēt salasīto sēņu daudzumā. Sēņojuši gan tuvumā mājām, gan ar „Moskviču” braukuši uz tālākiem mežiem...
    Šampinjoni, trifeles, šitake, karaliskās austersēnes, enoki, melnās trompetsēnes, – tās ir restorānu ēdienkartē. Bet iestājoties vietējo sēņu sezonai, Māris ar lielu labpatiku smalkās ārzemnieces aizvieto ar baravikām un gailenītēm.
Ko Māris darīs nākamgad, aiznākamgad? Strādās. Augs. Pilnveidosies. Un atkal mūs visus ar ko jaunu pārsteigs!

 
 
Māra receptes

Cūkgaļa ar divu sieru garšām

250 g liesas cūkgaļas, 100 g kausētā siera „Rasa”, 100 g saldā krējuma, 300 g gaļas buljona, citrons, milti, eļļa, sāls, pipari.
Piedevām: 2 vārīti kartupeļi, 180 g sarīvēta Krievijas siera, eļļa, tomāti, zaļumi.

Gaļu sagriež gabaliņos, ar gaļas āmuriņu tos izklapē, no abām pusēm apviļā miltos, liek uz sakarsētas pannas taukvielās, cep no abām pusēm apmēram 3 – 4 minūtes. Liek katliņā sakarsētā buljonā, pievieno sāli, piparus un sautē līdz gaļa gatava, tad pievieno saldo krējumu un kausēto sieru. Uzvāra. Ja mērce ir par šķidru, to iebiezina ar taukvielās saceptiem miltiem. Garšas dažādībai mērcei var pievienot sagrieztus zaļumus vai saceptas garšsaknes.
Sagatavo piedevas: vārītus kartupeļus panē sarīvētā sierā un no visām pusēm eļļā apcep.
Uz šķīvja kārto gaļu, kartupeļus, tomātus, zaļumus.

 

Garneļu pīrāgs ar Krievijas sieru

250 g garneļu, 200 g Krievijas siera, 4 olas, 260 ml piena, 3 ēdamkarotes olīveļļas, 220 g miltu, 4 tējkarotes cepamā pulvera.
Pesto: 200 g vītinātu tomātu eļļā (ar visu eļļu), 1 buntīte bazilika, 3 daiviņas ķiploka, ½ citrona sulas, 50 g Monterigo siera, sāls, pipari.

Bļodā sajauc visas sastāvdaļas, izņemot garneles un sieru, veidojot viendabīgu masu. Tad pievieno garneles un sarīvētu sieru. Masu lej ietaukotā vai ar cepampapīru izklātā kēksa formā. Cep 180oC apmēram 30 minūtes. Pīrāgu ēd ar lapu salātiem un vītinātu tomātu pesto.
Gatavo pesto: visas sastāvdaļas, izņemot sieru, blenderī sakuļ, tad pievieno rīvētu sieru.

 

Ķirbju un topinambūru zupa ar kausēto sieru „RASA”

200 g mizotu topinambūru, 250 g sīpolu, sviests, 300 ml saldā krējuma, 600 g ķirbja, olīveļļa, 6 ēdamkarotes tumšā balzamiko etiķa, 4 ēdamkarotes cukura, 400 g kausētā siera, 150 g kūpinātas sviesta zivs.
Zupu gatavo divos katliņos. Vienā – uz vidējas uguns sviestā apcep topinambūrus ar 1/3 sīpolu, pievieno 0,4 l ūdens, sāli, piparus un vāra 30 minūtes. Tad pievieno 150 ml saldā krējuma un pavāra 5 minūtes. Zupu blenderī sakuļ un izkāš caur sietu. Lej atpakaļ katliņā, pievieno 150 g siera un uzvāra.
Otrā katliņā olīveļļā apcep sagrieztu ķirbi un atlikušos sīpolus. Pievieno cukuru un cep, kamēr cukurs izkūst. Tad pievieno etiķi un ļauj šķidrumam izvārīties. Pielej 0,6 l ūdens, sāli, piparus un vāra 30 minūtes. Tad pievieno 150 ml saldā krējuma un pavāra 5 minūtes. Zupu blenderī sakuļ un izkāš caur sietu. Lej atpakaļ katliņā, pievieno 250 g siera un uzvāra.
Šķīvī kārto sagrieztu sviesta zivi un lej abas zupas, lai nesajauktos (vispirms – ķirbja zupu, tad centrā nelielu kausiņu topinambūru zupu).

 

Zaļā zupa ar kausēto sieru „Azaids” un vīngliemežiem

200 g kausētā siera, 1 l gaļas buljona, 100 g spinātu, 100 g burkānu, 1 fenhelis, 200 g kartupeļu, rukola, pētersīļi, baziliks, sviests, gliemeži, garneles.
Burkānus, fenheli, kartupeļus nomazgā, notīra, sagriež kubiņos. Burkānus un fenheli apcep sviestā, liek katlā ar buljonu un vāra, pēc laiciņa pievieno kartupeļus, spinātus, rukolu, pētersīļus, baziliku, garšvielas un vāra, līdz gatavībai. Pievieno kausēto sieru. Sablenderē. Lej šķīvjos. Katrā šķīvī liek sviestā apceptus vīngliemežus un garneles.


 

Sīpolu zupa ar sieru „Smiltenes MAAZDAMER”

150 g siera, 350 g sīpolu, 20 g sviesta, 2 tējkarotes miltu, 1l pikanta gaļas buljona, 2 glāzes sausā vīna, 1 šķipsniņa sarīvēta muskatrieksta, sāls, 4 šķēles franču maizes, 20 g sviesta, 2 ķiploku daiviņas.
Sīpolus nomizo, sagriež pusgredzenos, apcep sviestā zeltaini dzeltenus, uzkaisa miltus, pielej buljonu un vīnu. Uzvāra un uz nelielas uguns turpina vārīt vēl apmēram 20 minūtes. Pēc garšas pievieno muskatriekstu un sāli. Baltmaizes šķēlītes no abām pusēm sviestā apcep zeltaini brūnas, ierīvē ar ķiploku, Zupu ielej trauciņos un uzber sarīvētu sieru. Pēc tam sīpolu zupu uz aptuveni 5 minūtēm ieliek iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī, līdz siers kļūst krēmīgs. Ēd ar baltmaizes šķēlēm.