No Aglonas bazilikas netālā Ciriša ezera krastā kopš dzimšanas dzīvo un saimnieko Inese Survilo. Viņai kupla ģimene. Visu mūžu tā vieta ir saukta par muižu, un tā kā Ineses vectēva uzvārds bija Sollomins, viņa, dibinot pati savu zemnieku saimniecību, to nosauca par Sollomina muižu.
Gleznainajā Latgales nostūrī ar neatlaidīgu sīkstumu un smagu darbu izveidotajā zemnieku saimniecībā viss arī ir kā muižā. Ineses ģimene apsaimnieko 32 hektārus bioloģiski izmantojamas zemes, rūpējas par augļu dārzu un vienu hektāru lielu upeņu lielu upeņu stādījumu plantāciju, kopj liellopu ganāmpulku, cūkas, vistas, trušus un nodarbojas ar lauku tūrismu. Ir arī mežs.
Viesu mājas Upenīte saimnieki saviem viesiem piedāvā gan melno pirtiņu ar tai piederošajām baudām, zāļu tējas, mālu un medus masāžas, gan izjādes ar poniju, gan telšu vietas Ciriša krastā un vizināšanos ar laivām, gan iepazīšanos ar pašu saimniecību un darbu tajā, gan naktsmītnes ilgāk palicējiem. Taču lielākais Ineses un viņas ģimenes rokās esošais trumpis ir Latgales kulinārā mantojuma tradīciju mūsdienīga iedzīvināšana un uzturēšana.
Daudzas tūristu grupas ierodas pie Ineses, un tiek viesmīlīgi uzņemtas un gardi mielotas. Tādi ir Latgales puses nerakstītie viesmīlības likumi un gadsimtos izkoptās tradīcijas. Galda kultūras jomā un ēdienu gatavošanā Latgale joprojām stipri turas pie novadam raksturīgajām tradīcijām un senajām receptēm, uzskata Inese.
Dzīvojot Dieva dotajā skaistumā, apsaimniekojot mantojumā saņemto zemi, domājot par ģimenes un sabiedrības veselību kopumā, nav citu variantu kā strādāt saskaņā ar dabu un tai draudzīgām metodēm, pārliecināts Ziedonis Grikovs, Ineses vīrs, viņas pirmais palīgs un domubiedrs, stiprais balsts. Otrs lielākais palīgs ir meita Ērika Krišanovska, nu jau Latgalē pazīstama un populāra tortu cepēja.
