Vanda Davidanova,
biedrības „Siera klubs” valdes priekšsēdētāja

Saka; bez pagātnes nav nākotnes. Ieskatīsimies 2003. gadā:  saražotas 15,6 tūkst. tonnu siera, 2005. gadā – 20,8 tūkst. tonnu, eksportētas 11,4 tūkst. tonnu. Varētu turpināt. Secinājums nepārprotams: gadu no gada Latvijā iegūtā siera apjoms nemitīgi audzis. Arī patēriņš nemitīgi audzis – trīskāršojies.

                        Kārtējais vēsturiskais rekords siera ražošanā

Atkal varam lepoties ar 2021. gada siera ražošanas, patēriņa un eksporta apjoma pieaugumu. Piena pārstrādes uzņēmumi spējuši saražot 56,2 tūkst. tonnu siera, kas ir par 5 % vairāk nekā gadu iepriekš. Kopējā patēriņa daudzums – 41,4 tūkst. tonnu (bija 40,8 tūkst, tonnu). Eksporta tonnu skaits abos gados gandrīz vienāds (vairāk nekā 29 tūkst. tonnu), naudas izteiksmē ir krietns kāpums: 2020. gadā sieri pārdoti par 94,0 milj. eiro, bet 2021. gadā – par 107 milj. eiro, t.i. par 7 % vairāk. Galvenokārt uz Vāciju, Igauniju, Lietuvu, Rumāniju, Dāniju, Nīderlandi, Itāliju, Poliju, Maroku, Ukrainu, kopā – uz vairāk nekā 50 valstīm. Latvijā importēto sieru daudzums pērn nedaudz palielinājies, eksporta pārsvars par importu ir 12,2 procenti. Bet cik daudz 2021. gadā mēs katrs sieru esam patērējuši? 2020. gadā tie bija 21,5 kg, pērn – 21,9 kilogrami. Piena pārstrāde lēš, ka strādāts labi, taču varēja būt labāk. Diemžēl lielāku attīstību aizkavēja objektīvie iegansti gada nogales trijos mēnešos. Un šie iegansti, kas ir skarba realitāte, joprojām turpinās.
Palielinājušās piena produktu ražošanas  izmaksas dažādās pozīcijās. Pieaugusi apkures, tostarp gāzes un elektrības cena, arī transporta izmaksas un produktu iepakojuma izmaksas. Kopā ar svaigpiena iepirkuma cenu kāpumu energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem pašizmaksu ietekmējošiem faktoriem. Katra diena to apstiprina. Redzam, ka veikalos piena produktiem diezgan straujš cenu lēciens, un dažas siera šķirnes jau maksā 10 eiro un vairāk. Uzņēmumiem ir pamatotas bažas, jo samazinās patērētāju pirktspēja: mūsu uzticīgie siera cienītāji  veselīgo, kvalitatīvo produktu nevarēs atļauties vai iegādāsies krietni mazāk nekā agrāk. Līdz ar to samazinās veikalu pasūtījumu apjomi, daļēji arī sortiments, un tas ir „sitiens” ražotājiem – arī viņiem būs jāsamazina ražošanas apjomi.
Runājot par patērētāju ērtu un vieglu piekļuvi tirdzniecības vietām, arī samilzusi problēma, jo, kā zinām, lielie mārketi durvis ver tikai tiem pircējiem, kuriem ir sertifikāts, bet mazie veikaliņi aicina iekšā pa vienam pircējam. Rezultātā pārdoto produktu apjoms samazinās. Piemēram, uzņēmumi, kuri uztur savus veikaliņus, lēš, ka zaudējums ir vairāk nekā 10 procenti.
2022. gada pirmie trīs mēneši ir jo īpaši smagi. Lai saražotu produktu, uzņēmumiem pat jāpiemaksā, - jāstrādā ar zaudējumiem. Tomēr piena pārstrāde negrasās padoties, diemžēl ir tādi virs kuriem apkārt „vējo” bankrota risks.
Vai piena pārstrādātāju lūgumu pēc palīdzības sadzirdēs un akceptēs valdība, joprojām nav zināms. Tāpat nav zināms, kāds kopumā būs šis gads piena pārstrādes uzņēmumiem. Vai nākamgad varēsim lepoties ar saražoto, eksportēto, patērēto lielisko produktu – Latvijas sieriem?