Svinīgais brīdis

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs svētku atklāšanā teica, ka šogad Cēsu pilsētas svētku devīze ir: „Svinam ar garšu!” Un bez šaubām siers ir viens no gardēža iecienītākajiem produktiem. „Šie svētki parāda, ka mūsu pilsēta nav tikai pirmais pieturas punkts kultūras un vēstures baudīšanai, bet arī galamērķis garšas piedzīvojumam,” uzsvēra
J. Rozenbergs. 
Aplūkojot dižtirgū piedāvāto produkciju, pasākuma viesi no rīta sāka pulcēties pie Latvijas ražotāju teltīm un  „Siera kluba” „Sieru meistardarbnīcā”. Degustācijās, ēdienos, tirdzniecībā tika piedāvāti dažādi sieri un piena produkti no piensaimnieku kooperatīva „Straupe” akciju sabiedrībām  „Smiltenes piens,” „Jaunpils pienotava,” „Limbažu siers,” „Rankas piens,” „Talsu piensaimnieks,” „Lazdonas piensaimnieks,” „Valmieras piens,” SIA „Elpa,” „Siera ražotne,” „Degoles pienotava,” „Burkānciems;” „Dundaga”,  „Vecsiljāņi” u.c.
Pasākuma organizatore, biedrības „Siera klubs” vadītāja Vanda Davidanova uzsvēra, ka 15 gadu laikā ar saviem siera rituļiem svētki „ripojuši” pa dažādām Latvijas pilsētām. Tagad atdures vieta ir tieši Cēsis, uz kurieni ir atvests vislabākais. Lielajā dižtirgū viesi varēja nobaudīt un iegādāties viskrāšņāko sieru buķeti. Dažādība patiešām bija liela: gan
AS „Limbažu siers” „Grande Duro” 22 kg smagie rituļi, gan mazās Jaunpils un Smiltenes Mozzarellas bumbiņas, kas sver pārdesmit gramus. Arī sieru krāsās rotājās varavīksne: dzelteni, balti, zaļi, oranži, raibi rituļi aicināja pircējus. „Talsu četrkrāsu ritulis” tika atzīts par viskošāko, un meistardarbnīcas stendā gozējās, visus kārdinādams. Bet formas ziņā nepārspējama bija AS „Smiltenes piens” ”Provolone”, – it kā svecīte, it kā lāsīte, it kā cilvēciņš. Patiesībā – garšīgs siers. „Baudīt, ēst un garšot Latvijā ražotos produktus,” novēlēja organizatore.

Pienesums Latvijas ekonomikai

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis svētku uzrunā lepojās ar labajiem panākumiem siera ražošanā: „Siers ieņem ļoti nozīmīgu vietu mūsu tautas dzīvē un arī vēsturē. Ja kādreiz sieru cēlām galdā tikai godos (kāzās vai Līgo dienā), tad mūsdienās tas ir kļuvis par ikdienas sastāvdaļu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs sieru ražotu un popularizētu. Siera diena veicina siera atpazīstamību,  un svētkos ir iespēja iepazīties ar Latvijas ražotāju sasniegto. Priecē, ka mūsu Jāņu siers ir iekļuvis Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā kā īpašs Latvijas produkts. Zemkopības ministrija ar to ļoti lepojas, jo mūsu siera ražotāji dod nopietnu pienesumu Latvijas ekonomikai. Tie ir nodokļi, darbavietas un mūsu lauku dzīvesveids. Katru gadu tiek kāpināti siera eksporta apjomi, un šogad ievērojami  ir pārsniegts importētā siera daudzums. Ik gadu top arvien jaunas un jaunas siera šķirnes.” 
Svētku ģenerālsponsors PKS „Straupes” valdes priekšsēdētājs Imants Balodis atzina, ka, neraugoties uz pavasara sliktajiem laika apstākļiem un tā radītajām sekām, šīs vasaras darbi sokas veiksmīgi. „Patlaban piena tirgus ir kļuvis stabils un cenas pakāpušas tādā līmenī, ka piena ieguve sāk atmaksāties. Piensaimniekiem tā ir iepriecinoša ziņa, jo pagājušos divos gados šajā nozarē valdīja dziļa krīze,” tā I. Balodis, piebilstot, ka vietējā siera popularizēšanā nozīmīgu ieguldījumu dod biedrība „Siera klubs”.
Savukārt biedrības „Siera klubs” vadītāja V. Davidanova 2017. gadu vērtēja kā siera ražotājiem izdevušos, jo ražošanas un arī realizācijas rādītāji ir lieliski: „Siera ražotājiem ir iemesls būt lepniem un svinēt svētkus. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad piecos mēnešos siera ražošanas apjoms ir pieaudzis par 10%, savukārt eksports – vairāk nekā par 56%. Savu pienesumu, iespējams, devušas arī „Siera kluba” aktivitātes siera popularizēšanā.”

Siera pārtapšanas brīnumi

Katru gadu Siera diena apmeklētājiem sagādā kādu pārsteigumu. Šogad svētkos pirmo reizi bija skatāma gleznu izstāde „Jāņu siera ceļš,” kuras tapšanā piedalījās jaunieši no visas Latvijas. Siera gleznu sākums bija Ogres tehnikumā, tāpēc svētku viesus sveica arī Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante.
Vēl viens jaunums: siera gleznu retroskopijas. Ēdamas! Kulinārās kultūras mantojuma fonda „Māras pūrs” dibinātāja Ramona Jirgena veidoja mākslas darbus no „Straupes” un „Smiltenes piens” ražotiem sieriem. Šajos svētkos viņa bija ieradusies ar īpašu gleznu – „Eņģelis pār Latviju,” kuras oriģināla autors ir Jānis Anmanis. „Katra glezna ir radīta kādam īpašam dzīves notikumam. Šīs gleznas autoram J. Anmanim jautāju, vai drīkst pārveidot viņa darbu, uz ko saņēmu atbildi: „Mana sirds saka, jā.” Sākot veidot gleznu, nekad nevar zināt, kāds būs gala rezultāts. Tapšanas procesā nākas saskarties ar dažādām grūtībām, bet pats galvenais ir atrast mieru, mazliet apdomāties un risinājums atnāks pats,” ar pārdomām dalās fonda dibinātāja. Par svētkiem māksliniece teic: „Šī ir diena, kad vienuviet satiekas dažādu nozaru pārstāvji. Tādēļ novēlu, lai eņģelis piestāj pie katra no mums un lai ikviens dara to, kas sanāk vislabāk.”

Pepijas gatavotā „Straupes” Jāņu  siera un alus svētku zupa

Siera svētku tradīcija ir arī siera zupa. Šogad tika lemts, ka siera zupai pievienos alu: būs ne tikai vēders pilns, bet arī jautrs prāts. Zupu plānoja gatavot „Donu” saimniece no Blomes Ilze Briede. Bet vai tad Ilzei maz palīgu! Un viņa zupas gatavošanu uzticēja atraktīvajai, jautrajai Pepijai. Zupa iznāca ļoti garda, - tā bija nevis karstā, bet aukstā siera un alus zupa. Lēmums ļoti pareizs, jo diena bija brīnumaini silta, un auksta zupa – tieši laikā. Recepte? Pepija ar aizrautību stāstīja, ka zupā esot kefīrs, 17 dažādi sieri, zirņi, olas, grūbas, cukini, gurķi, kukurūza un alus.  Vai zupā bija tik daudz sieru šķirņu, varētu pastrīdēties, bet, ka bija svētku ģenerālsponsora PKS „Straupe” Jāņu siers un uzņēmumā ražotais kefīrs, šaubu nav. Zupu baudīt gribētāju bija daudz, un pēc dažām stundām lielais katls bija iztukšots. Visi apgalvoja: zupa bijusi lieliska! Aukstā zupa ar sieru un alu, - tiešām neparasta! Siera ēdienu klāstam piebiedrota jauna recepte.

Kurš Cēsīs visstiprākais?

Siera dienas svētku interesanta daļa bija aktivitāte: „Cēsu stiprinieks un stipriniece.” Sacensībās sievietēm bija pēc iespējas vairākas reizes jāceļ piensaimnieku kooperatīva „Straupe” 10 kg smagais Ķimeņu siera bloks, savukārt vīriešiem – „Limbažu siera” 22 kg smagais „Grande Duro” siera ritulis. Godpilnās trešās vietas ieguvēja sieviešu kategorijā Diāna Raiska skaidroja, ka īpaši neesot gatavojusies šāda veida konkursam. Fiziskā forma uztrenēta, laistot dārzu. Bet vīriešu kārtas uzvarētājs Andris ieradies uz svētkiem tieši konkursa dalībnieku pieteikšanās brīdī. Viņš 22 kg smago siera rituli spēja pacelt 36 reizes, līdz ar to bija labākais starp konkursa dalībniekiem un ieguva pirmo vietu.
Svētku organizatori cerēja, ka būs stiprinieks, kurš „Grande Duro” pacels 100 reizes un to saņems balvā. Diemžēl tāds stiprinieks nenāca… Ar katru gadu vīriešu spēks samazinās, - tāda ir šo sacensību statistika.

Siera karalis - Jāņu siers

Šogad bija plānots saražot aptuveni 150 tonnas Jāņu siera. Latvijā ar tā ražošanu nodarbojas seši uzņēmumi: „Straupe,” „Jaunpils pienotava,” „Lazdonas piensaimnieks,” „Dundaga,” „Rankas piens” un „Valmieras piens.” Izskatās, ka Jāņu siera apjoms iznācis daudz lielāks – aptuveni 200 tonnas.Visbrangākā „krava” ir „Rankas piena” pūrā – 92 tonnas. Pērnā gada rekords – 90 tonnas jau ir pārspēts un uzņēmuma realizācijas daļas vadītājs Arnis Kalvāns ir apņēmības pilns, sakot, ka līdz gada nogalei būs apaļas 100 tonnas. Svarīgi, ka gan „Rankas piens”, gan  „Dundaga” Jāņu sieru ražo visu cauru gadu, nevis tikai ap vasaras saulgriežu laiku. Labi panākumi bijuši arī „Valmieras pienam” un „Jaunpils pienotavai”. „Valmieras piena” kontā esot 70 tonnas Jāņu siera, bet jaunpiliešiem -  20 tonnas.
Šogad „Siera klubs” kopā ar vairāk nekā 600 degustētājiem meklēja gardāko Jāņu siera ražotāju, organizējot degustācijas Ventspilī, Ogrē, Rīgā un Smiltenē. Vienu uzvarētāju bija grūti noteikt, tādēļ Siera svētkos apbalvoti tika trīs labākie: „Straupe”, „Jaunpils pienotava” un „Dundaga”. Uzņēmumi saņēma Atzinības rakstu „Gardākais Jāņu siers 2017.”
Piensaimnieku kooperatīva „Straupe” valdes priekšsēdētājs I. Balodis skaidro: „Lai gan mūsu uzņēmums nav liels,  siers ir nozīmīgs produkts. Tas tiek gatavots jau 24 gadus.  Jāņu siers ir kļuvis par Eiropas nozīmes Latvijas nacionālo produktu. Šī siera receptūra ir apstiprināta Eiropas komisijā, un tā visiem ražotājiem jāievēro. Protams, atšķirīgais ir izejvielu daudzumi, tādēļ arī garša mazliet mainās. Šī siera ražošana ir kļuvusi par stabilu vērtību, kas apgūta no paaudzes paaudzē. Tradīcija, darba kultūra un kvalitātes sajūta rezumējas ar to, ka mūsu Jāņu siers ir iepaticies klientiem un arī Siera svētkos tas tiek atzinīgi novērtēts.”
Svētkos notika arī Siera karaļa kroņa maiņas ceremonija: AS „Rankas piens” – 2016. gada kroņa turētājs, to pasniedza PLPKS „Dundaga” vadītājam G.Pirvitam.
Kurš siers ir Latvijas Sieru karalis? Protams, ka Jāņu siers!

Saules lolotie svētki

Siers garšo visiem. Šāda svētku pēcgarša paliks vēl ilgi pēc svētkiem. Pasākuma apmeklētāju vidū bija gan mazi bērni, gan jaunieši, vidējās paaudzes cilvēki un seniori. Viņi Cēsīs ieradušies no dažādām tuvām un tālām Latvijas vietām. Kurzemnieks, SIA „Elpa” valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis svētku atklāšanā ar smaidu sacīja: „Kurzemē, ja gribi izteikt kādai jaukai meitenei komplimentu, jāsaka: „Tu i smukāk par govi.” Tas jau vien pierāda, ka mūsu tautai ir liela pietāte pret piena devējām un no piena ražotajiem produktiem. Jāuzteic mūsu ražotāji, jo latvieši ir liela, darbīga un varena tauta, kuri ražo dabīgus un veselīgus piena produktus.”

Stāstu ir daudz, ļoti daudz!

Vēl vajadzētu stāstīt par konkursu „Lielākais siera ēdājs un alus baudītājs”. Katram dalībniekam 7 minūtēs vajadzēja apēst 800 g „Smiltenes piena” ražoto sieru „Provolone”. Dikti ēda un dzēra Cēsu alu. Tomēr šķīvīšus nevienam neizdevās iztukšot. Balvās vienalga bija gan siers no AS „Smiltenes piens” valdes priekšsēdētājas Ilzes Bogdanovas, gan alus.
Tad sekoja konkurss „Aklās vistiņas ar sieru un alu”. Dalībniekiem vajadzēja uzminēt AS „Jaunpils pienotava” sieru šķirnes un „Cēsu alus” šķirnes. Gāja raibi… Grūti bija uzminēt, ka šķīvīšos ir Zelta siers un „Stiprinieks”, bet „Mednieku kūpināto”un „Mozzarellu” zināja visi konkursanti. Toties balvas bija dāsnas, un tās pasniedza „Jaunpils pienotava” valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs.
Vēl vajadzētu stāstīt, ka „Smiltenes piens” iztirgoja neiedomājami lielu daudzumu jaunā saldējuma „Smūtijs”, bet jauno siera tortīšu nepietika visiem gribētājiem. Pircēju bija ļoti daudz. Patiesībā tirdzniecība veicās visiem, un lielākā daļa brauca mājās tukšām kastēm un ledusskapjiem.
Siera svētku organizatorus lielā pasākuma noslēgumā sveikt ieradās cēsiniece Dace Krūze. Viņas dāvana – brīnišķīga siera torte. Visi ēda, slavēja cepēju un kūku. Svētku pēdējais akords bija vissaldākais.
Gara bija „Latvijas novadu Siera diena 2017”- no agra rīta līdz vakaram. Arī skaista un sirsnīga, arī jautra un garšīga, un apmeklētāju skaita ziņā ļoti bagāta.