Pavasara bagātība ar
PIENA PRODUKTIEM

Par šādu tēmu Smiltenē notika viedokļu veidotāju seminārs ES līdzfinansētās programmas „Mārketinga komunikāciju programma sieram un citiem piena produktiem” ietvaros. Kupls bija semināristu pulks – vairāk nekā 100 cilvēku, un gandrīz visas sievietes.
Pasākuma organizētāji semināra programmu apzināti veidoja ar domu gan lekcijās, gan paraugēdienu demonstrējumos uzrunāt sievietes. Pamatojums? Sieviete iznēsā, dzemdē un izaudzina bērnus. Sieviete ģimenē ir galvenā mājsaimniecības vadītāja – produktu iegādātāja, ēdienu gatavotāja, tāpēc viņa ir tiesīga lemt kopējos saimniecības jautājumus. Sieviete veido ēšanas tradīcijas, iesaka un māca bērnus par produktiem, kas svarīgi viņu augšanai un attīstībai. Un katru dienu gudra un tālredzīga sieviete galdā ceļ piena produktus, lai pati un viņas mīļie būtu veseli un labi izskatītos.

Pavasaris ir bagāts?

Ir pieņemts rudeni dēvēt par „bagātu vīru”, un ne bez pamata, jo augļu koki līkst no ābolu un bumbieru smaguma, ir izaugusi labība un dārzeņi. Taču piensaimnieki par bagātu uzskata arī pavasari, jo ganībās tiek izlaistas govis, līdz ar to strauji palielinās izslaukumi un iepirktā piena daudzums, kas sekmē produktu ražošanas apjomu.
Semināra organizētāji saistībā ar pavasara bagātību piedāvāja vēl vienu versiju: šis gadalaiks atnāk ar bērzu sulām, skābenēm, spinātiem, lapu salātiem, redīsiem, gurķiem, tomātiem, garšaugiem un dažādiem dabas augiem, ko uzturā lietojuši mūsu senči, piemēram, nātrēm, pienenēm, gārsām un ceļmalītēm. Ja šīs pavasara veltes – vitamīnu „apcirkni” – ēdienos savieno ar piena produktiem, galvenokārt ar sieru, biezpienu un skābpiena dzērieniem – kalcija un olbaltumvielu „banku”, tad var iegūt lielisku rezultātu. Tas mums katram pēc ziemas ir pat ļoti nepieciešams.    
Kaut arī piena produktiem uzturā nav izteikts sezonāls raksturs, tomēr pēc aukstajiem un sniegotajiem mēnešiem, kad esam slimojuši, lietojuši medikamantus, salīdzinoši vairāk gaļu, konservētus un skābētus produktus, tiem jāpievērš lielāka vērība, lai uzlabotu pašsajūtu un stiprinātu imunitāti. It kā to zinām, bet nav par skādi atgādināt: siers, biezpiens un skābpiena dzērieni kopā ar dārzeņiem , garšaugiem un dabas augiem mūsu organismam nodrošinās nepieciešamo olbaltumvielu, kalcija un vitamīnu devu, kas svarīgi visos gadalaikos, bet pēc ziemas jo īpaši.

Zinību daļa

Seminārā interesantu, ar jauniem faktiem bagātu lekciju „Piena produktu nozīme dažāda vecuma sieviešu veselībā” nolasīja diētas ārste Lolita Neimane. Daudzus jautājumus un diskusiju izraisīja uztura terapeites Gunas Havensones lekcija par tēmu „Veselīga uztura šķīvī piena produkti – svarīgs un bagāts olbaltumvielu avots”. SIA „Biznesa augstskola TURĪBA” pasniedzējas Livijas Brūveres lekcija „Ar skābpiena dzērieniem – pavasarī” sniedza plašu pārskatu par ES dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā ražotajiem īpaši veselīgajiem skābpiena dzērieniem, piemēram, „Lakto”, „Labdaris” un citiem.

Garšu daļa

Semināra dalībnieki ar nepacietību gaidīja „Garšu daļu”, kurā nobaudīja vairāk nekā 25 sieru šķirnes, piena dzērienu „Piena spēks”, skābpiena dzērienus „Lakto”, „Labdaris” un triju veidu EKO jogurtus.
Pēc tam ar aplausiem tika sagaidīti Latvijas populārākie pavāri Māris Astičs, Nikolajs Borodkins, Ināra Liepiņa un Marija Aleksejeva. Viņi katrs uz semināru bija atveduši savu zināšanu un pieredzes bagātību, kurā dalījās, gatavojot ēdienus. Semināristi tos nobaudīja. Vērtējums – ļoti garšīgi!

Restorāna „Elements” pavāre Ināra Liepiņa: „Aukstajām zupām visbiežāk izvēlos skābpiena dzērienus – kefīru, jogurtu, rūgušpienu, arī rjaženku, jo svarīgi, lai ēdiens būtu veselīgs. Kā zināms, skābpiena dzērieni, tātad arī aukstās zupas, labvēlīgi ietekmē gremošanas darbību un veicina apetīti. Ēdot aukstās zupas, uzņemsim kalciju, olbaltumvielas, vitamīnus, kas mums svarīgi jebkurā vecumā.
Pavasarī un vasaras sākumā auksto zupu sastāvā ieteicams iekļaut nātres, gārsas, balandas un liepu jaunos pumpurus – senatnē lietotus, bet mūsdienās aizmirstus.”

Aukstā nātru – spinātu zupa ar estragona olu

500 g jogurta, 150 nātru lapu un 150 g  spinātu vai skābeņu lapu, 2 šalotu sīpoli, 3 ķiploka daiviņas, 3 ēdamkarotes olīveļļas, muskatrieksts, sāls, pipari.

Estragona olai
4 olas, 125 ml estragona etiķa, 8 estragona zariņi.

Nātru un spinātu lapas nomazgā, aplej uz 20 sekundēm ar vārošu ūdeni, strauji atdzesē aukstā ūdenī, lai lapas nezaudē krāsu. Pēc tam ūdeni notecina. Lapas sagriež.
Sīpolus un ķiplokus apcep olīveļļā. Pievieno nātres, spinātus, sāli, piparus, muskatriekstu. Visas sastāvdaļas kopā ar jogurtu sablenderē un izkāš.
Gatavo estragona olu: uzvāra 500 ml ūdeni, pievieno estragona etiķi un estragona zariņus, lēni iesit olas un vāra (bez čaumalas), kamēr baltums sacietē, bet dzeltenums ir mīksts. Pasniedzot šķīvī liek olu un lej zupu, dekorē ar estragonu.

Restorāna „DESIDERATA” šefpavārs Māris Astičs: „Otros ēdienus cenšos gatavot garšīgus un veselīgus, arī vieglus. Siers un biezpiens ir sastāvdaļa daudzās receptēs. Īpaša „rozīnīte” pie otrajiem ēdieniem ir mērces. Pie ēdiena pasniedzot dažādas mērces, iegūsim dažādas lieliskas garšas.”

Vistas gaļas balotīns, pildīts ar Krievijas sieru
1 vista, 200 g Krievijas siera, 200 g ābolu, 200 g bumbieru, 100 g upeņu, 20 g spinātu, 50 g smiltsērkšķu.
Vistu uzmanīgi atkaulo, lai nesabojātu ādu. Ādu izklāj, uz tās kārto izgrieztās gaļas filejas, sablenderēto kāju un gurnu gaļu kopā ar bumbieriem, āboliem un garšvielām. Vidū liek rīvētu sieru. Ādu kopā ar gaļu un sieru satin ruletē, nosien un cep 80 grādu temperatūrā 40 minūtes. Izņem no cepeškrāsns, noņem diegus, griež šķēlēs. Pasniedz ar mērci. Rotā ar smiltsērkšķiem un upenēm.

Mērces
100 g Monterigo siera, 200 g salda krējuma, 30 g garšaugu, 50 g spinātu.120 g „Trikātas BLUE” siera, 80 g salda krējuma, 30 g garšaugu.100 g Tējas siera, 50 g salda krējuma, 20 g garšaugu, 5 g ķiploka, 5 g kaltētu sēņu.

Mērcēm sastāvdaļas tiek sablenderētas.
Restorāna „DESIDERATA” pavārs Nikolajs Borodkins: „Paskatieties – visapkārt viss zaļo, un tik daudz kas no tā ir ēdams! Novērtēsim dabas doto, pievienojot dažādus sierus.”

Salāti „Pavasara pārsteigums”

Nātres, pieneņu lapas, kressalāti, rukola, sinepju lapas, ozollapu salāti, jauno biešu lapiņas, smiltsērkšķi, tomāti, gurķi, estragons, sarkanie sīpoli (daudzums – pēc izvēles).

Visus minētos zaļumus un dārzeņus sagriež, liek salātu traukā un pārlej ar mērci, kuru gatavo no olīveļļas, balzāmetiķa un garšvielām.

Uz pannas bez taukvielām apcep Tējas un Kazdangas sieru. Monterigo sieru ar degli „apsvilina”.

Uz šķīvja kārto sierus un salātus.

Kafejnīcas „Papardes zieds” (Dagda) šefpavāre un konditore Marija Aleksejeva: „Arvien iecienītākas kļūst tortes ar nelielu kaloriju daudzumu. Man tādas patīk gan gatavot, gan pašai nobaudīt. Šādu tortu pamatsastāvdaļa ir jogurts un biezpiens. Tas nozīmē, ka piena produkti ir nostabilizējušies arī konditorejā. Dažādos veidos izmantoti un pasniegti – tortēs, kūkās, ruletēs, plātsmaizēs, cepumos – biezpiens, siers, jogurts, saldais krējums nezaudē savas vērtīgās īpašības.”

Biezpiena – jogurta torte ar rabarberiem un bērzu sulu

Biskvītam: 8 olas, 8 ēdamkarotes cukura, 7 ēdamkarotes miltu, 1 ēdamkarote kartupeļu cietes.Pirmās kārtas krēmam: 0,5 kg biezpiena, 1 kārba iebiezinātā piena, 1 glāze bērzu sulas, 2 ēdamkarotes želatīna.
Otrās kārtas krēmam: 300 g vājpiena jogurta, 300 g saldā krējuma, 150 g cukura, 150 g bērzu sulas, 1,5 ēdamkarotes želatīna.Želejai: 0,5 kg rabarberu, 0,5 l bērzu sulas, 4 ēdamkarotes želatīna.

Atdala olu dzeltenumus no baltumiem. Baltumus saputo. Dzeltenumus saputo ar cukuru. Baltumos iesijā miltus ar cieti, pievieno saputotos olu dzeltenumus un uzmanīgi iecilā, cep biskvītu. Atdzesē. Horizontāli pārgriež uz pusēm.
Gatavo krēmu, ko likt uz biskvīta pirmās kārtas: biezpienu samaļ, pievieno iebiezinātu pienu. Želatīnu uzbriedina bērzu sulā. Kad tas izšķīdis, pievieno krēma masai. Kad sāk recēt, pilda uz biskvīta.
Gatavo krēmu, ko likt uz biskvīta otrās kārtas: saputo saldo krējumu ar cukuru. Želatīnu uzbriedina bērzu sulā un izšķīdina, pievieno jogurtam. Atdzesētu jogurta masu pievieno putukrējumam un uzmanīgi samaisa. Pilda uz biskvīta.
Gatavo želeju: notīrītus rabarberus novāra bērzu sulā, pievieno cukuru. Masu atdzesē. Uzbriedina un izšķīdina želatīnu, to pievieno rabarberu želejai, samaisa. Pārlej pāri tortei.
Torti dekorē ar zemenēm un augļiem.

Pasākums, kas finansēts ar Eiropas Savienības, Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas un biedrības „Siera klubs” atbalstu.