JURIS KARLSONS

Juris Karlsons strādā par šefpavāru viesu namā "Visdari", kas atrodas Rīgas pievārtē - Rumbulā.. Pazīstam viņu kā ļoti atsaucīgu, zinošu, izdomas bagātu pavārmākslas meistaru. Jura dzimtā puse ir Saldus puse – Pampāļi. Viņa mamma tuvā un tālā apkārtnē bija izslavēta kūku un tortu cepēja, tēvs – mežsargs. „Mamma bieži saņēma pasūtījumus, un tad viņa jauca, kūla, putoja, cepa, garnēja. Es to visu redzēju un iegaumēju,” tā Juris. Un tad viņš pastāsta kādu kuriozu, par kuru var tiešām pabrīnīties. Mamma nokļuvusi slimnīcā. Kādai kundzei steidzīgi vajadzējis divas tortes. Karlsonu ģimene dzīvojusi meža vidū, padomu nebijis kam paprasīt, kur nu vēl palīgu dabūt. Tā Juris pats ķēries pie darba. Viņam toreiz bijuši astoņi gadi. Tortes iznākušas lieliskas. Mamma neticējusi, ka puika visu viens pats spējis izdarīt, taču pasūtītāja dievodamās apgalvojusi, ka tortes no tiesas bijušas gan garšīgas, gan smukām rozītēm nogarnētas. Interese par ēdienu augusi kopā ar Juri. Tā kā viņš mežsarga dēls, tad iepazinis arī medību rituālus, dažādu medījumu sadalīšanu, īpatnējo meža gaļas ēdienu gatavošanu. Pavārmākslas pamatus Juris Karlsons apguva Skrundas profesionāli tehniskajā skolā. Strādāja Dobelē, tad Ozolniekos, un pēc vairāku nopietnu darba gadu pieredzes lēsa, ka varētu doties uz Rīgu... Juris atceras: „Senāk, šķirstot žurnālus un skatoties greznu restorānu interjeros nofotografētos smalkos ēdienus un pārliecinošos šefpavārus, domāju, ka tas viss man nav sasniedzams. Jā, baidījos, jo daudz ko pats vēl nemācēju.” Bet nu jau Rīgā aizsteigušies divpadsmit gadi. Sešus gadus ar Jura līdzdalību notikušas biedrības „Siera klubs” organizētās aktivitātes: Siera svētki, semināri, dažādas prezentācijas, un vienmēr viņš citiem dāsni devis savas teorētiskās un praktiskās zināšanas un atziņas. „Cilvēkam laba veselība, radošās spējas un enerģija vislielākā mērā ir saistīta ar uzturu, bet uzturs – ar kvalitāti,” uzskata šefpavārs. Tikai no kvalitatīva produkta pavārs spēj sagatavot kvalitatīvu ēdienu, un tas nodrošina veselību, lielāku labklājību, rada jaunus iespaidus par baudu. Esmu ievērojis, ka labs ēdiens ir kā brīnumdaris, kas cilvēkus arī priecē, nomierina, pārsteidz un sajūsmina.”