Populāri ir aktieri, politiķi, rakstnieki, bet ne tikai. Arī citās profesijās ir plaši pazīstami, cilvēki, kā, piemēram,  Tomass Godiņš. Sešus gadus viņa „valstība”– šefpavāra krēsls bija restorānā „Neiburgs,  un,  likās, tā būs vienmēr . Taču Tomass deva priekšroku pārmaiņām un strādā firmā „Vairāk saules – Catering” par šefpavāru un ražošanas vadītāju.
Karjerā lielāku ievērību Tomasam nodrošināja dalība TV šovā „Mūsdienu Latvijas garša”. Raidījumā tika aicināti piedalīties tikai paši labākie, un Tomass savā profesijā tāds ir.
Tomass uzauga galvaspilsētā mammas filoloģes Sandras Godiņas un tēva dzejnieka Guntara Godiņa mīlēts un aprūpēts. Citi puikas bērnībā spēlējas ar automašīnām un pistolēm, Tomasam patika trauki: viņš tos rūpīgi un uzmanīgi pārlika no kaudzītes kaudzītē...
Skolas gaitas Tomasam aizritēja Rīgas Franču licejā. Pēc deviņiem gadiem puisis saprata, ka licejs nav īsta vieta, kur turpināt mācības, lai gan franču valodas zināšanām ir liela nozīme. Tomass sekoja savam aicinājumam un iestājās Rīgas pārtikas ražotāju vidusskolā un ieguva pavāra, konditora palīga kvalifikāciju.
Tomasam Godiņam ir arī otrs svarīgs diploms – viņš absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitāti, iegūstot Restorānu un viesnīcu vadītāja kvalifikāciju.
„Teorētisko zināšanu pietiek, bet praktiskās zināšanas labs pavārs turpina papildināt visu mūžu, tāpēc man priekšā vēl garš ceļš ejams, lai uzkrātu lielāku pieredzi,” Tomass pašnovērtējumā ir pieticīgs.
Tomass Godiņš darba ikdienā strādājis vairākos restorānos, spējis un mācējis izveidot labas pavāru komandas, kas nebūt nav vienkārši. Kā pats atzīst, tas ir lielākais uzdevums un sasniegums. Ieguvēji ir banketu pasūtītāji vai restorāna apmeklētāji, jo viņiem vienmēr ir iespēja baudīt gardus un daudzveidīgus ēdienus. Tieši restorāna viesi ir tie, kuri „ieliek” atzīmi pavāra darbam, un Tomass domā, ka vārdi „Nekad dzīvē neko tik garšīgu neesmu ēdis!” ir visaugstākais novērtējums. Brīvajā laikā šefpavārs pārtop par kaislīgu makšķernieku.
Runājot par topošajiem pavāriem - Tomass strādājis arī Rīgas Restorānu servisa skolā par pasniedzēju, - viņš apgalvo, ka jaunieši „steidzas” pēc viegla un liela atalgojuma, bet tāds tas nebūt nav uzreiz pēc diploma saņemšanas, tāpēc jūtas vīlušies.
„Algu nosaka tava prasme, mērķtiecība, vēlēšanās sevi pilnveidot un augt Darba devējs to pamanīs un novērtēs. Izcili pavāri bez darba nesēž. Viņi strādā labos restorānos un saņem labas algas. Bet vieglas un ātras naudas kārotāji brauc uz ārzemēm...”, tā vērtē Tomass.
Tomass vada seminārus. Precīzāk: Tomasam patīk un padodas vadīt seminārus jeb meistarklases. Auditorija ir gan profesionāli pavāri un profesionālo mācību iestāžu pedagogi, gan audzēkņi – topošie pavāri. Viņš ideāli saprotas ar klausītājiem. Pieredze un zināšanu bagāža ir liela. Un tad vēl kāds jociņš… Smaids… Ieguvēji – abas puses.
Kādas ir viņa raksturīgākās personiskās īpašības? Tomass atbild: „Precizitāte darbā, kārtības mīlestība, augsta atbildības izjūta, godīgums. Esmu atvērts jauniem kontaktiem, cenšos savu darbu paveikt pēc vislabākās sirdsapziņas.”
Ar kādiem produktiem Tomasam vislabāk patīk strādāt?
Tomasa gatavoto ēdienu garšu nosaka produktu kvalitāte, tāpēc viņš vienmēr izvēlas augstas kvalitātes gaļu, zivis, dārzeņus, piena produktus... Ja tie audzēti vai ražoti Latvijā, gandarījums un drošība par rezultātu – ēdienu – ir divtik liela. Klientiem tiek piedāvāts vislabākais. Kāds viesis reiz jokojis: „Ja man mājās sieva gatavotu tik garšīgu samu kā tu, apēstu uzreiz trīs porcijas!” Lielisks novērtējums!

 

Sparģeļu krēmzupa ar svaigo sieru „RASA” un ceptu tomātu salsu

 80 g siera, 250 g zaļo sparģeļu, 40 g šalotes sīpolu, 2 daiviņas ķiploku, 60 g puravu,
60 g spinātu,  150 g saldā krējuma, sāls, pipari, 40 g olīveļļas, 100 g tomātu, 20 g pētersīļu, maurlociņu, bazilika.
Tomātus sadursta un 1 minūti patur sakarsētā krāsnī, novelk miziņu, izņem sēklas un sagriež kubiņos, pieliek sāli, piparus, olīveļļu un ķiplokus.
Šalotes sīpolus, ķiplokus, puravus sagriež un katlā apcep, pievieno sagrieztus zaļos sparģeļus, uzlej dārzeņu buljonu un strauji uzvāra, pielej saldo krējumu, vāra, kamēr mīksti dārzeņi, blenderējot pievieno spinātus, ieber sāli un piparus pēc garšas. Visu izberž caur sietu.
Sieram „RASA” pievieno sakapātus zaļumus, sāli un piparus, saputo.
Zupu lej šķīvī, dekorē ar tomātu salsu un sieru.

Siera „RASA” un biezpiena bumbas ar dārzeņiem, rudzu maizes drupačām un bazilika pesto

150 g svaigā siera „RASA”, 200 g  biezpiena,  20 g maurlociņu, 30 g lazdu riekstu, 60 g redīsu, 100 g gurķu, 30 g bazilika pesto, 60 g rudzu maizes, 150 g alus, 40 g, sarkano sīpolu, 40 g salātu, sāls, pipari ( pēc garšas), 30 g medus.
Sarkanos sīpolus sagriež šķēlītēs, saber katlā, pievieno alu un medu, novāra 2/3 no tilpuma.
Rudzu maizi sarīvē, liek cepeškrāsnī kaltēties, tad pielej izkāstu alu, samaisa un atdzesē.
Biezpienam pievieno svaigo sieru, sāli, sadala 12 daļās un saveļ bumbās. 4 bumbas apviļā sasmalcinātos lazdu riekstos, 4 bumbas - sīki sagrieztos maurlociņos un 4 bumbas atstāj baltas.
Uz šķīvja kārto bumbas, bazilika pesto, redīsus, gurķus, rudzu maizes drupačas un salātu lapas.

Karsti kūpināta laša salāti ar svaigā siera „RASA” citrusu krēmu, zaļumiem un balzametiķa mērci

60 g svaigā siera „RASA”, 100 g karsti kūpinātas laša filejas, 4 redīsi, 60 g selerijas kāta, 40 g gurķa, 60 g spinātu  un  salātu lapu, 40g citrona, 40 g avokado, 30 g olīveļļas, 10 g tumšā balzamiko etiķa, sāls, pipari, pūdercukurs.
Redīsus un gurķi plāni sagriež. Arī avokado sagriež.  Selerijas kātu nomizo un plāni sagriež, iemērc ledus aukstā ūdenī, lai kļūst kraukšķīgs. Bļodā ielej olīveļļu, balzamiko mērci, sāli, piparus, pūdercukuru un rūpīgi samaisa.
Svaigo sieru „RASA” samaisa ar citrona sulu, ieber sāli un piparus.
Uz šķīvja kārto salātu lapas, avokado, redīsu, gurķu, selerijas kāta šķēlītes,  karsti kūpinātu laša fileju un pārlej ar mērci.

Pīles gaļas salāti ar paipalu olām, cukini, ceptu Valmieras Kamambēras sieru

60 g Kamambēras siera, 1 gab. pīles krūtiņas, 6 paipalu olas, 60 g cukini, 2 sparģeļi, 50 g austersēņu, 1 zariņš timiāna, 5 g čilli, 30 g medus, 20 g ķiploka, 40 g olīveļļas, 100 g apelsīnu, 100 g salātu  lapiņu.
sāls, pipari.
Pīles krūtiņai uzkaisa sāli, piparus un cep ar ādu uz leju, kamēr kraukšķīga, tad apgriež otru pusi un liek cepeškrāsnī un cep 180 grādos 4 minūtes.
Paipalu olas liek vārošā sāls ūdenī un vāra 2 min, tad atdzesē aukstā ūdenī un noloba.
Sparģeļus un cukini plāni sagriež, austersēnes viegli apcep ar sāli, pipariem, ķiplokiem un timiānu.
No apelsīniem izgriež filejas.
Kamambēra sieram uzkaisa timiānu, smalki sakapātu čilli, uzliek medu, cep uzkarsētā cepeškrāsnī  3 minūtes.
Visu kārto uz šķīvja un pārlej olīveļļu un uzber svaigi maltus piparus.

Grilēta laša fileja ar plaucētu vistas olu, kausētā sierā sautētiem sparģeļiem un foreļu ikriem

60 g kausētā siera „RASA”, 360 g laša fileja bez ādas, 60 g saldā krējuma, 10 sparģeļu, 4 olas, 200 g sviesta, 100 g baltvīna,  sāls, pipari, ½ laima, 40 g foreļu ikru, 30 g olīveļļas, 30 g krešu.
Laša filejai uzkaisa sāli un piparus, grillē no visām pusēm un cepeškrāsnī cep 3 minūtes
Sparģeļiem nogriež kātus, novāra sālsūdenī, kuram pievienots nedaudz sviesta. Kausēto sieru ar saldo krējumu uz lēnas uguns silda, pieber sāli un piparus, pievieno noblanšētos sparģeļus un 3 min uz lēnas uguns sautē.
Pārējo sviestu izkausē.
Bļodā iesit 2 olu dzeltenus, pievieno vīnu, sāli un laima sulu, ūdens peldē puto,  kamēr stingra masa, noņem no uguns, tievā strūklā lej sviestu un puto.
Katlā vārošā sālsūdenī iesit 2 olas un vāra 1 minūti.
Uz šķīvja kārto  sautētos sparģeļus, laša fileju, olu, uzlej mērci, uzliek ikrus un dekorē ar kresēm.