Ramona Jigena ir vidzemniece. Skaistākie un ražīgākie gadi aizvadīti Alojas novada Brīvzemnieku pagastā un Valmierā, jo viņa strādā Valmieras tehnikumā. „Siera kluba” pasākumos Ramonu pirmo reizi pamanījām pirms daudziem gadiem Jāņmuižā organizētajā siera ēdienu gatavošanas konkursā „Latvijas garša ar sieru un medu”. Ramona startēja kopā ar savu kolēģi Inesi Bedeici, viņas ieguva 1.vietu, un visiem par pārsteigumu ēdienā kopā ar medu ļoti veiksmīgi bija iestrādāts Smiltenē ražotais Latvijas siers, kas ir pikants, pasāļš, ar stipri izteiksmīgu smaržu. Izrādījās, ka Latvijas siers un medus ideāli sader kopā. Nākamais Ramonas spožais  uzgājiens bija 2014. gadā „Siera kluba” organizētais siera plašu gatavošanas konkurss „Sieru izskata un garšu saderība”. Ramona kopā ar Valmieras tehnikuma audzēkni Līgu Kalniņu žūrijai vērtēšanai piedāvāja siera gleznas retroskopiju „Valmiera” un ieguva 2. vietu. Siera glezna? Mākslinieks Jānis Anmanis, kas bija žūrijas priekšsēdētājs, tāpat kā visi klātesošie, bija ļoti pārsteigti un sajūsmināti.
Kopš tā laika „maiss” ir vaļā, un Ramona Jirgena ar krāšņajām siera gleznu retroskopijām Latvijā kļuvusi slavena. Viņa piedalījusies zīmīgos pasākumos, kuros demonstrējusi gan savu māku, gan mākslu: Valmieras Mākslas dienās „Garša. Meistars. Māksla”,  reģionālo žurnālistu preses konferencē Zemkopības ministrijā, Puikules muižā zemnieku ballē, Latvijas novadu Siera dienā Cēsīs u.c. Slavenākās siera gleznu retroskopijas gatavotas pēc Jāņa Anmaņa gleznas „Eņģelis pār Latviju”, pēc Sandras Lagzdiņas gleznas „Dar’ mans tēvis pastaliņas”, pēc Silvijas Melnūdres gleznas „Latvijas lauki” u.c. Tas ir liels darbs, precīzs, pat skrupulozs un darbietilpīgs.
Aizraušanās ar siera gleznu retroskopijām nebūt nav mazinājusi Ramonas – lieliskas pavāres, godu saimnieces, un pedagoģes talantus. 2017. gadā viņa nodibināja Vidzemes Gastronomiskās kulinārās kultūras mantojuma fondu „Māras pūrs”. Tas liecina, ka Ramonu interesē senie ēdieni. Daudzas receptes viņa pārmantojusi no savas vecmāmiņas. Ramona aktīvi piedalās Alojas novada Puikules kopienu centra „Puikules muiža” un Ozolmuižas pils pasākumos, un tie saistīti ar seno ēdienu (arī muižu ēdienu) saglabāšanu, popularizēšanu un gatavošanu. Daudzas senās receptes patapinājusi, pievienojot savas garšas, no Melānijas Melinas 1904. gadā izdotās „Lauksaimnieču pavārgrāmatas”. Ramonas īpašumā ir grāmatas oriģinālizdevums, iegādāts par lielu naudu.
Vēl varētu būt stāstiņš par Ramonas ceptajām gardajām tortēm, par filmu „100 recepšu Latvijas simtgadei”. Puikules muiža”, par grāmatu „Jāņu siers”… Labie darbi iet pa priekšu.
„Nekad neko nevar zināt, kāda būs nākamā ideja,” tā jāsaka par Ramonu. Taču vienu faktu gan  var prognozēt: ja viņas vārds atkal izskanēs, tad tas būs saistīts ar kaut ko fantastiski labu un kolosālu, un noteikti būs „iepīts” siers.