Nav lielu vai mazu pavāru. Ir ļoti prasmīgi un zinoši pavāri, līdz ar to garšīgi pavāri. Mārīte Spriņģe „Siera kluba” organizētajos pasākumos pieteicās pirms 12 gadiem: žurnālā „Mājas Viesis” izlasījusi par piedāvāto semināru „Viss par sieru”, nolēma piedalīties. Semināri – par dažādām tēmām, tās saistītas ar pavārmākslu, - notika katru gadu, un Mārīte vienmēr bija klausītāju pulkā.
Viņu nevarēja nepamanīt. Uz semināriem atbraukusi no rīta agrāk, gāja virtuvē un piedāvājās palīdzēt. Vienmēr smaidīga un runātīga.
Noskaidrojās, ka Mārīte ir pavāre, bet „Siera klubam” šīs profesijas ļaudis ir svarīgi un vajadzīgi. Mārīte bez domāšanas pieņēma lēmumu iestāties biedrībā „Siera klubs”.
Mārītes dzimtā puse ir Vecumniekos. Pusaudzes gados viņa bija liels palīgs mammai virtuvē.
„Kad mamma gatavojās pīrāgu cepšanai, es mīcīju mīklu. Viegli nebija, mugura un piere bija sviedros... Ja būs laba mīkla, būs gardi pīrāgi, un tos cepām lielus – ēdot turējām abās rokās,” atceras Mārīte.
Kad iecerētā mācību iestādē neizdevās izturēt konkursu, tēvs sacīja, ka Mārītei taču patīk gatavot ēdienus, tad kāpēc nepamēģināt kļūt par diplomētu pavāri. Mārīte paklausīja tēva padomam un iestājās Rīgas Tirdzniecības skolā, un viņa ne reizi nav nožēlojusi šo izvēli, kaut arī pavāra profesija ir smaga. Mārīte allaž apgalvojusi, ka viņai patīk tas, ko diendienā dara.
Strādājusi vairākviet - Jūrmalā, Rīgā, Līgatnē, Siguldā.
1974. gadā Mārīte kļuva Siguldas meitene – apprecējās, cits pēc cita dzima dēli.
„Bija laiks, kad turējām lielu saimniecību. Mums bija trušu ferma ar 250 garaušiem. Tajā laikā mūsu ģimenē dominēja trušu gaļa, un liku galdā visu, ko vien varēju izfantazēt: šmorēju, vārīju, cepu, gatavoju pastētes, gaļu marinēju pat alus marinādē... Bet strādāt par pavāri un kopt trušus bija grūti. Savas ģimenes vīriešus arī nedrīkstēju atstāt novārtā, tāpēc truši pieder ģimenes vēsturei,” tā Mārīte.
Radās jauna aizraušanās. Mārīte joko viņai piederot brīnumiņu siltumnīca, kurā aug neskaitāmu šķirņu tomāti, gurķi, salāti un garšaugi. Tie noder gan mājas vajadzībām, gan klājot godu galdus. Jā, Mārīte Spriņģe ir izslavēta godu saimniece, un godu saimnieces – kā zinām – māk gatavot visus ēdienus. Vasarā brīvu sestdienu neesot, tas nozīmē, ka Mārītes klāto galdu garšas atzītas , novērtētas un pieprasītas.
Pie mājas iekopts augļu dārzs, un tās ogas un augļi, kas netiek apēsti svaigi, vietu rod lielās un mazās burciņās. Īpašs stāsts ir par ērkšķogu šķirni „Kuršu dzintars”, kuras Mārītei ļoti garšo. Viņa atzīstas, ogas varētu ēst no rīta līdz vakaram. Tās ir lielas un saldas, bet miza – bieza. Tāpēc Mārīte no ogām  gatavo želeju: samaļ , izberž caur sietu, pievieno mazliet cukuru, sasaldē. Želeja dievīgi garšojot ar pankūkām un tortēs. No ērkšķogām vārot čantiju. Ogās pildot lazdu riekstus: darbiņš piņķerīgs, jo katra odziņa jāpārgriež uz pusēm, jāizņem sēklas, katrā pusītē jāieliek riekstiņš, pusītes akurāti jāsapilda puslitra burciņās, jāpārlej ar cukura sīrupu, jāsterilizē. Ērkšķogas ar lazdu riekstiem veidojot vienreizēju garšas buķeti, un ziemā šis kompots esot liels kārums.
Īpašs stāsts ir par Mārītes ceptajām tortēm. Lai saprastu, kādas tās ir, pietiek vienreiz nogaršot,  nevis daudzreiz apspriest. Biedrības „Siera klubs” organizētajā Vidzemes reģiona konkursā „Siera saldā torte” starp 24 konkursantēm Mārīte Spriņģe ieguva 3.vietu. Žūrija vienreiz nogaršoja un novērtēja, tā, lūk!
Mārīte brīvos brīžus, kuru nebūt nav daudz, saista ar darbību studijā „Flora pluss”. Viņas – aktīvas sievietes gatavo krāšņas netradicionālas cepures, pieskaņo kleitas, rokassomiņas un organizē skates ne tikai Siguldā, bet daudzviet Latvijā.
Stāstu par Mārīti Spriņģi sākām ar kulināriju, tad arī īsā apraksta nobeigumā atkal atgriezīsimies pie ēdieniem.
Mārīte vairākus gadus strādā par pavāri Siguldas Valsts ģimnāzijā. Arī skolā viņas prasmes ir ievērotas un novērtētas.
„Produkti ir tādi, kādi ir, tomēr cenšos gatavot ēdienus, kuri bērniem garšo. Griķu biezputra nepatīk, bet griķu pankūkas apēd ar gardu muti. Grūbu biezputru sauc par cūkēdienu, bet kad no grūbām izvāru risoto ar bagātīgu ceptu dārzenīšu piedevu, šķīvji tiek iztukšoti,” stāsta Mārīte.
Mārīte izdomā receptes, bet cik tad daudz jaunus „divriteņus” izgudrosi. Visbiežāk izlasītās vai noskatītās receptes tiek pārstrādātas, pielabotas pašas gaumē. Tad sestdienās un svētdienās viņa „izpaužas” mājās – gatavo lielajai ģimenei: vīram, četriem dēliem, vedeklām un pieciem mazbērniem. Ik reizi tiek pasniegts kāds vēl nebaudīts ēdiens. Garšīgs, tapis ar lielu mīlestību.

 

 

Ķirbju trifeles

 300 g ķirbja, 150 g cukura, 100 g žāvētu aprikozu, 100 g riekstu vai saulespuķu sēklu, 150 g kokosriekstu skaidiņu.

Nomizotu ķirbi sarīvē uz smalkās rīves. Aprikozes sīki sagriež. Riekstus vai saulespuķu sēklas samaļ kafijas dzirnaviņās. Visas sastāvdaļas sajauc kopā un pievieno cukuru. Iegūto masu katliņā karsē uz lēnas uguns, kamēr masa sāk velties kopā. Atdzesē masu un ar rokām no tās izveido apaļas bumbiņas, kuras apviļā kokosriekstu skaidiņās. Apviļātās bumbiņas ieliek ledusskapī, lai nedaudz sacietē.

Ābolu-ķirbju kūka

200 g vārīta ķirbja, 200 g margarīna vai sviesta, 350 g kviešu miltu, 200 g salda ābolu ievārījuma, 200 g putukrējuma.

Vārītu ķirbi sarīvē un  samīca ar sviestu un pieber miltus (mīca minimāli). No mīklas uz sviestpapīra veido trīs vienāda lieluma ripas-plātnes. Katru plātni cep apmēram 15 minūtes 230? karstumā. Izceptās plātnes atdzesē. Starp plātnēm pilda putukrējumu un ābolu ievārījumu. Virsējo plātni un malas noklāj ar putukrējumu. Ieliek ledusskapī, lai kūka paliek stingra.

Sautēts trusis alū

Veselu trusi sadala gabalos un 4 – 5 stundas marinē saldā čilli mērcē, kuru nopērk veikalā. Samarinēto gaļu liek uz pannas un apcep uz lēnas uguns no visām pusēm brūnu. Sacepto gaļu saliek „pīlē”, apakšā ielej nedaudz ūdeni, uzlej tumšo alu, lai gaļa ir nosegta, pieber sāli pēc garšas, uzliek vāku un sautē gatavu.

Truša gaļas pastēte

Truša gaļu izvāra gatavu kopā ar garšvielām. Tad gaļu atdala no kauliem un vairākas reizes samaļ gaļas mašīnā kopā ar treknu vai žāvētu gaļu (apmēram uz 0,5 kg truša gaļas ņem līdz 200 g treknu gaļu). Samaltajai gaļai pieliek garšvielas, katliņu liek uz plīts un puto ar mikseri, kamēr iegūst gaisīgu masu. Pēc nepieciešamības liek klāt sviestu, lai iegūtu vijīgumu. Iegūto masu liek trauciņos un ievieto ledusskapī, lai sastingst.

Pildīts trusis

Veselu trusi ierīvē ar sāli,  pipariem, ķiploku daiviņu. Piepilda ar izmērcētām grūbām, kas sajauktas ar saceptiem burkāniem un sīpoliem. Piepildīto trusi ietin folijā un cep cepeškrāsnī,  cepamtraukā ielejot nedaudz ūdeni, lai folija nepiedeg. Izceptam trusim noņem foliju un pārsmērē ar „terjaki” mērci, krāsnī apbrūnina.

Sēņu-aknu pastēte

Aknas nomazgā, sagriež gabaliņos, cep uz pannas kopā ar sīpoliem un burkāniem. Saceptajām aknām pielej ūdeni un pasautē, pievieno sāli un piparus. Sasautēto masu izlej bļodā. Svaigās sēnes (gailenes vai baravikas) notīra un arī apcep, samaisa ar aknu masu, samaļ gaļas mašīnā vairākas reizes. Iegūtajai masai pieliek sviestu un sablenderē, katliņu liek uz uguns un masu  sakuļ ar koka karoti, pilda trauciņos un atdzesē.

Baraviku karbonādes

Lielas un tīras baravikas cepurītes sagriež šķēlēs, uzkaisa sāli un piparus, apvārta miltos, sakultā olā un uz pannas cep kā parastu karbonādi.

Grūbu un baraviku sacepums

Izmērcētas grūbas izvāra gatavas, noskalo. Sacep baravikas ar sīpoliem un žāvētu gaļu. Cepamā formā ielej eļļu, liek pusi no grūbām, virs tām – sēnes, virs sēnēm uzber atlikušās grūbas. Uzlej olu maisījumu ( sakultas olas sajauc ar majonēzi un pienu) un cep cepeškrāsnī, kamēr sacepums smuki brūns. Pasniedz ar krējumu.

Sēņu pica mājas gaumē

Pagatavo picas mīklu (puspaciņa rauga, 200 g margarīna, 1 glāze piena, sāls, cukurs, milti). Mīklai jābūt biezai. To pannā izrullē.
Sacep baltās sēnes vai gailenes. Mīklu pārsmērē ar tomātu mērci, liek virsū sagrieztus salātus un sīpollokus. Tad virsū klāj saceptās sēnes. Sagriež nedaudz žāvētu gaļu vai desu un pārber sēnēm pāri. Sagriež dilles un arī ber virsū. Sagriež tomātus un noklāj visam pāri. Sakuļ olas ar pienu un pārlej pāri. Liek cepeškrāsnī cepties.