Ineses Survilo bagātība nav manta, bet gan labestība un sirsnība pret savējiem un svešiem, viņas māka vārīt, cept, šmorēt, kūpināt, konservēt, marinēt, siet, dekorēt un pasniegt.
„Pirmā skolotāja, kas mani ieinteresēja mājturībā, bija tēva māte babiņa Rozālija Survilo. Kādas viņa tortes cepa! Taisīja kāzas, bet es – sīks meitēns pinos pa kājām, tomēr, ko vajadzēja, redzēju, dzirdēju un paturēju atmiņā, kaut arī tie bērnības mirkļi vien bija.”
Ineses tēvs bija veterinārsts, un Inese pēc Aglonas vidusskolas gribēja apgūt šo profesiju, bet tēvs strikti teicis: tā sievietei neesot piemērota. Tad Inese izvēlējās Vecbebru sovhoztehnikumu, nolēma mācīties par sabiedriskās ēdināšanas tehnologu, un tā viņa jau vairāk nekā trīsdesmit gadus ir uz „tu” ar virtuvi, produktiem un ēdieniem. Ineses veikumam ir viens vērtējums – ļoti garšīgi, un tad neizpaliek citi labie vārdi un slava.
Cik vien iespējams, Inese izmanto dabīgus produktus no savas kūts un tīrumiem. Viņa pārzina mūsdienīgās un senās ēdienu receptes, un savus klientus vedinu padomāt par Latgales kulinārā mantojuma tradīcijām, tās iesaistīt, piemēram, kāzās, un bieži izdodas un cilvēkiem patīk, ēdienus gatavojot, saglabā savu rokrakstu.
Daudzus ēdienus tiešām var nosaukt par Ineses izgudrojumiem, piemēram, aknu ruleti, dažādus salātus, pankūkas, kārtainos cepumus, ūdensrozes, siļķi kažokā… Nosaukumi nav jaunums, bet garšas savādākas, jo citas produktu kombinācijas.
„Ir ēdieni, kas ir neiztrūkstoši gandrīz katrā manā galdā, piemēram, pildītas karpas un ūdensrozes. Karpas gatavoju šādi: zivis iztīru, nomazgāju, izņemu asakas, apsālu, iekaisu vēderā garšvielas un piepildu ar sasmalcinātiem šampinjoniem un burkāniem. Cepu cepeškrāsnī. Kad karpas gandrīz gatavas, pārberu ar garšvielām un uzspiežu majonēzi.
Karstajam galdam gatavoju veltnīšus ar speķa, arī ar žāvētas gaļas un paprikas pildījumu. Vispirms veltnīšus apcepu cepeškrāsnī, pēc tam podā izsautēju – tad tie ir mīksti un sulīgi.
Sautēju sviestā burkānus un pupiņas. Pasniedzu ar cepeškrāsnī izceptu vistu. Vienmēr ir gards kartupeļu biezenis: kartupeļi sastampāti ar sviestu, pienu un zaļumiem, bet sviests – mājās kults.
Babiņas padoms bija: lai sviests būtu garšīgs, tas jāizmazgā labā ūdenī, tātad no akas smeltā, un ūdenī ir iebērta sāls. Sviestam nereti pievienoju arī sasmalcinātas dilles un ķiplociņu. Super labs!”
Inese izskolojusi sev palīdzi: meita Ērika daudz ko prot, tomēr lielākā viņas mīlestība ir tortes. Tās Ērika cep pēc vecvecmāmiņas receptes no lauku vistu olām. Pildījumi gan esot jaunmodīgi, piemēram, sablenderēts siers ar saldo krējumu un cukuru, upeņu un rabarberu vai rabarberu, apelsīnu un kivi ievārījumi. Runājot par putukrējumu, māte un meita atzīst tikai un vienīgi lauku saldo krējumu.
Pēc godiem paliek pāri speķis, – ikdienas pavalgs. Inese stāsta: „Speķi sagriežu nelielos gabaliņos. Taisu maisījumu: kaudzīte sāls, mazāka kaudzīte cukura, pipari, garšai – ķiplociņš. Visu samaisu, un katru speķa gabaliņu apviļāju šajā maisījumā, tad pildu burkās, stipri saspiežu. Izmarinējas, – tad speķi gan cepu, gan ēdam, sagrieztu šķēlēs, uz rupjmaizes. Delikatese!
Ne mazāka delikatese ir broileru taukos sasautēti kartupeļi ar pipariem, sāli un lauru lapām. Broileru gaļa, protams, godu galdam, bet tauki – pašiem.”
Inesei ir īpaša pankūku recepte - no babiņas patapināta: „Neviens netic, kā tik gardas pankūkas varot izcept bez olām. Var! Kefīrs, milti, cukurs, sāls. Kad masa pamatīgi izmaisīta, jāieber soda. Pamēģiniet!” novēl Inese.  
Un vēl – Inese sien sierus, jo ir govis, ir piens.

Ūdensrozes

Cūkgaļa, olas, ķiploks, pipari, sāls.

Cik ūdensrozes gatavos, tik cieti novāra olas. Cūkgaļu samaļ, pievieno jēlu olu, sasmalcinātas ķiploka daiviņas, piparus, sāli (pēc garšas). Samīca viendabīgu masu, izveido plaukstas lieluma apaļus plāceņus, uz katra uzliek nolobītu olu un aizspiež „plāceņa” maliņas. Izveidojas gaļas bumbas. Katru liek marlītēs, aizsien galus, vāra sālsūdenī līdz 30 minūtēm. Atdzesē, noņem marli. Katru bumbu sagriež 8 daļās, kārto uz šķīvja kā ūdensrozi. Dekorē ar zaļumiem.

Aukstā gaļa

Cūkas galva, sīpoli, ķiploka daiviņas, lauru lapas, sāls, pipari (var būt arī citas garšvielas).

Cūkas galvu sacērt gabalos, nomazgā, liek lielā katlā un kopā ar garšvielām izvāra mīkstu. Kad gaļa viegli atdalās no kauliem, to pārliek bļodā, padzesē un sagriež nelielos kubiņos. Tos ber trauciņos, bet skaistam izskatam trauciņu dibenā ieliek, piemēram, zaļos zirnīšus, burkānu zvaigznītes, olu ripiņas. Pārlej ar novārījumu. Tur aukstā vietā, lai sarec.

Aknu siers

Cūkas aknas, olas, žāvēts speķis, burkāni.

Aknas izvāra, divas reizes izmaļ gaļas mašīnā. Speķi izmaļ vienu reizi. Olas un burkānus sagriež mazos kubiņos.
Aknas rūpīgi samaisa ar speķi, pēc tam masā viegli iemaisa olu un burkānu gabaliņus. Liek trauciņos vai vienā gabalā sastindzina, tad griež šķēlēs.  

Ineses salāti

Pussaldi āboli, mājās siets siers vai Krievijas siers, olas, sīpols, valrieksti, sēkliņu maisījums (ķirbju, sezama, saulespuķu), Provansas majonēze „Francis”.

Ābolus, sieru un olas sarīvē uz rupjās dārzeņu rīves, sīpolu un valriekstus sasmalcina. Katra saimniece pēc savas garšas izjūtas izvēlas sastāvdaļu daudzumu. Liek salātu traukā, pārlej ar majonēzi, samaisa. Ļoti garšīgi salāti.

Siļķe kažokā – Ineses gaumē

Siļķes fileja, vārīti kartupeļi, āboli, vārīti burkāni, olas, valrieksti vai zemesrieksti, vai saulespuķu sēkliņas, Provansas majonēze „Francis”.

Siļķes filejas sagriež mazos gabaliņos, kartupeļus, burkānus un ābolus sarīvē uz rupjās dārzeņu rīves, riekstus sasmalcina.
Traukā kārto siļķes fileju, virsū uzber riekstus vai saulespuķu sēkliņas (var bērt kopā), tad liek kartupeļu kārtu, tad ābolus un burkānus. Starp katru kārtu iesmērē majonēzi. Noslēdz ar sarīvētu olu kārtu.
Piezīme: šis ēdiens nav domāts ilgai uzglabāšanai.