No prakses

• No katras bezizejas ir izeja: gatavojot ēdienus, tikai es zinu, kādai jābūt garšai, un, ja kāds ēdiens iznāk savādāks, citi to pieņem – viņiem garšo. Man liekas, vajadzēja citādāk.
• Laikam vīriešiem ir rūgtāka dzīve nekā sievietēm: viņi daudz vairāk ēd saldos ēdienus nekā daiļais dzimums.
• Ir viesi, kuri neēd papriku, sīpolus, vīngliemežus un citus produktus. Sevi mierinu, ka visiem nav iespējams izdabāt, bet jācenšas. Tajā paša laikā domāju: bet varbūt nebija garšīgi. Bet lai pagaršo, iespējams, ka iegaršosies! Tas vairāk attiecināms uz Latvijas sieru, uz baziliku un estragonu, uz gaļas ēdieniem, kurus pasniedz ar saldu mērci.
• Strādāju taupīgi. Jādomā, ko darīt ar to produktu daļu, kas paliek pāri, piemēram, vajadzīgi olu dzeltenumi, baltumi – ne, vai otrādi, vai izspiežam burkānu sulu, biezumi paliek. Cenšos izmantot visu, tāpēc mani godu galdi iznāk lētāki.
• Rēķinu, lai kāzās uz katru viesi būtu 200 g klasisko salātu, 100 g zaļumu salātu, 150 g dažādu gaļas ēdienu aukstajam galdam, 200 g 3 veidu gaļas ēdienu siltajam galdam, 200 g piedevu (kartupeļi, sautēti kāposti, zirnīši, burkāni).

 

„Ja svaru kausos ieliktu Guntu – arodskolotāju, uzņēmēju un Skrundas novada domes deputāti – un Guntu – godu saimnieci tuvā un tālā apkārtnē, pat Somijā, tad nezinu, kura Gunta būtu pārāka un zinošāka. Bet, ja visas „sirdslietas” – darbu, gudrības un ideju pūru – saliek kopā, tad tā ir Gunta Stepanova, kuru mīl un cildina ļoti daudzi cilvēki: ģimene, draugi, viņas audzēkņi un kolēģi,” tā es raksturoju Guntu pirms vairākiem gadiem un negribu mainīt savu viedokli, vienīgi piebildīšu, ka Gunta kļuvusi vēl noslogotāka un aizņemtāka. Pat jāpabrīnās, kā viņa visus darbus spēj un paspēj. Pēc Skrundas profesionālās vidusskolas likvidācijas viņa sāka strādāt Rīgā Restorānu Servisa skolā par profesionālo priekšmetu pasniedzēju. Virzās augšup pa karjeras kāpnēm: ir kļuvusi par skolas direktora vietnieci.  Skrundā nodibinājusi savu firmu SIA „Cepliņi”. Nedēļas puse paiet Rīgā, otra puse – Skrundā, kur gaida pasūtījumi banketiem.
Guntas klāto galdu skaits sasniedzis simtu. Lai nu kuru, bet pirmo galdu viņa atceras: „Gandrīz katram cilvēkam dzīvē ir posms, aiz kura viņš uzsāk krasu pagriezienu. Strādāju skolā, mācīju jaunos pavārus, pratu daudz ko gatavot un apkārtnes cilvēki lūdza uzklāt galdus. Ilgi domāju. Pēc meitas Zanes piedzimšanas nolēmu: es varu.
Pirmās kāzas bija 70 viesiem. Bija piektdienas pēcpusdiena, un es vēl mājās… Vīramāte nevarēja saprast, pa kuru laiku galdus taisīšu… Kāzām bija nokauta cūka un teļš – godus gatavoju kopā ar kolēģi Velgu, paspējām gan cepešus un ruletes, un karbonādes, gan salātus un saldos ēdienus.”
Patiesībā Gunta pa godiem staigājusi kopš 7. klases: „Tad biju galda meita. Saimniece izstāstīja, kā vēlas redzēt saklātu galdu un kā jāpasniedz ēdieni, un es visu izpildīju. Viegli nebija: pirmajā kāzu dienā klājām vakariņu galdu un tad pusnaktī galds tika pārklāts un pasniegti jauni ēdieni, otrajā dienā klājām brokastu galdu, pēc tam pusdienu galdu. Mūsdienās ir vienkāršāk, daudzviet kāzas svin „pa jaunam” – tās ir steidzīgs pasākums. Auksto galdu nepasūta bagātu: pāris salāti, gaļas plate, dārzeņi un augļi – tā ir trešā daļa no kādreizējiem ēdieniem. Arī kāpostus reti kurām kāzām vārām. Otrajai dienai piesaka zviedru galdu. Tas nav līdzekļu trūkuma dēļ. Kāzas rīko, neievērojot senās tradīcijas. Bet ir bijušas kāzas izteikti tautiskā garā: līgava un līgavainis bija ģērbušies tautas tērpos, dziedāja folkloras ansamblis. Arī ēdienkartei bija prasības, lai būtu ceptas cūku ribiņas, cepetis, sautēti kāposti un zirņi.

 

Ir arī dažādas citas interesantas izdarības: pēc mičošanas jaunā sieva tortes vietā viesus cienā ar skābputru un pelēkajiem zirņiem – lai viņas asaras apēd vai rudzumaizi ar pienu un medu.
Jā, senāk kāzas gatavoja ne pa jokam – septiņi cilvēki: galvenā saimniece, trīs palīdzes, kartupeļu mizotāja, trauku mazgātāja un galda meita. Mūsdienās visu izdarām divatā. Protams, ir uzlabojušies darba apstākļi: agrāk ēdienus gatavojām uz malkas plīts, tīro ūdeni nesām no akas, netīro – uz atkritumu bedri, nebija nedz virtuves kombainu, nedz kartupeļu mizotāju, nedz mikseru… Tagad pat karbonādes šķēles „nāk” gatavas – ir speciāls agregātiņš, gaļu nevajag klapēt.
Man patika, ka senāk galvenā saimniece, kad pienāca pusdienlaiks, sacīja: tagad pašas paēdīsim, un visas apsēdāmies un ēdām. Pienāca vakariņu laiks, atkal visas pie galda. Mūsdienās sakām: visu padarīsim, tad paēdīsim.” 
Vai ir Guntas ēdieni? Viņa saka: katrā ēdienā esot „Guntas rokraksts”, bet visizteiktākā esot pikantā gaļa: cūkas vai vistas filejas gabaliņus sacep ar šampinjoniem, papriku, ķiplokiem, melnajām plūmēm un tomātu mērci.
Ir lietas, par kurām Guntai sava filozofija. Pietiekoši daudz viņa klājusi kristību un bērnības svētku galdus: „Ja kristāmais vēl mazulītis, tad gatavoju galdu pieaugušajiem. Ja bērns lielāks un uzaicināti vienaudži, tad akcentu lieku uz bērnu galdu. Vecāki piesaka dažādus brīnumus, piemēram, izcept lelles, lāčus, vāverītes… Ir skaisti, bet pēc tam nogriež galvas, rokas, ķepas… un apēd. Mēs veicam vardarbību, – bet varbūt tikai man tā šķiet.
Vēl kāda doma mani urda: aukstajām uzkodām pasūta „mušmires”: pildītas olas ar izrotātām tomātu cepurītēm – bērniem garšo! Un tad bērns, aizgājis uz mežu, ieraudzīs īstu mušmiri un sāks ēst… Cerams, tā nedarīs. Bet, ja darīs?”
Guntai savs viedoklis arī par tortēm: „Pēdējā laikā dzirdu, ka Rīgā kāzām meklē nevis garšīgākās tortes, bet dārgākās. Tās ir ļoti krāšņas – vienās rozēs, pat vairākos stāvos. Šīs tortes ir stipri mākslīgs projekts. Mēs cepam dabīgas un vienkāršas. Vai tiešām kāzu galds ir bagātības izrādīšana? Manuprāt, turībai ir citi kritēriji, un lielākā daļa cilvēku to saprot.”

Raibie salāti

200 g vārītu kartupeļu, 100 g siera „Sniega bumbas”, 30 g lapu salātu, 80 g ķiršu tomātiņu, 7 paipalas olas, baziliks.

Mērcei: eļļa, kurā bija ieliktas „Sniega bumbas” un bazilika pesto (sastāvdaļas samaisa).

Kartupeļus sagriež šķēlēs, „Sniega bumbas”, ķiršu tomātiņus un paipalu olas pārgriež uz pusēm. Salātu lapas saplucina. Produktus kārto traukā, pārlej ar mērci, rotā ar bazilika lapiņām.

Pildītas šampinjonu cepurītes

5 vidēji lielas šampinjonu galviņas, 150 g maltas cūkgaļas, 1 vārīts burkāns, dilles, pipari, sāls.

No šampinjoniem izņem kātiņus. No cūkgaļas, sarīvētā burkāna, dillēm un garšvielām sagatavo masu, kuru pilda šampinjonu cepurītēs. Cep cepeškrāsnī 180 grādu temperatūrā (šampinjoni kļūst brūni). Var ēst gan aukstajā, gan karstajā galdā.

Cepti vistu spārniņi

1 kg vistu spārniņu, pipari, sāls, Vorčesteras mērce, Tobacto mērce.

Spārniņus sagriež 3 daļās, ierīvē ar garšvielām un mērcēm. Cep cepeškrāsnī zeltaini brūnus. Liek aukstā galda gaļas platēs.

Sivēna ribu vainags ar dārzeņiem

1,5 kg cūkgaļas sānu gaļas gabals ar ribām. Marinādei: medus, angļu sinepes, balzamiko etiķis, sāls. Piedevām: burkāni, puķkāposti, galda bietes, saldo zirņu pākstis.

Ar marinādei minētajām sastāvdaļām ierīvē gaļu un 12 stundas vēsumā ļauj ievilkties. Pēc tam cep gatavu 190 grādu karstumā 20 minūtes.
Pasniedz ar tvaicētiem dārzeņiem.