ASTRĪDA ČEPPE

Astrīda Čeppe ir pavāre, šefpavāre un konditore, un daudzus godu galdus klājusi gan Gulbenes pusē, gan Rīgā un Jūrmalā. Vēl kāds ļoti būtisks fakts: restorāna „Vincents” direktors Mārtiņš Rītiņš Astrīdu Čeppi ir raksturojis kā labāko sava amata meistari – sievieti Latvijā. Vārdiņš „labākā” droši vien nozīmē zinošākā, prasmīgākā un pieredzes bagātākā.
...Gulbenes pusē „Daukstos” dzīvoja vecmamma, vecaistēvs, mamma, tēvs un trīs meitiņas Anita, Atrīda un Jautrīte.
Astrīda kļūst domīga – esot uzjundītas skaistas, bet tālas atmiņas. „Pagrabs bija pilns ar dārzeņiem, klētī smaržoja žāvēta gaļa un desu luņķi, pieliekamajā gozējās ievārījumi. Vecmamma pati cepa maizi, taisīja arī putraimdesas, vecaistēvs audzēja apiņus un uz svētkiem brūvēja alu. Atceros, cik gardi bija lielajā krāsnī ceptie rāceņi, kāļi un bietes. Neaprakstāma garša bija āboliem, ko glabājām ozolkoka skapī, un kā rubīni mirdzēja purvā salasītās dzērvenes.
Viss nāca ar darbu, kas bija svētīgs pamats manai dzīvei.”
Par pavāri Astrīda kļuva nejauši. Sākumā domāja būt šuvēja. Tad – bioloģe, pat vardes preparēja. Taču nolēma doties uz Rīgu.
„Lauki kļuva par šauriem, ar lielām cerībām skatījos uz pilsētu. Sāku strādāt Ogres trikotāžas kombinātā, - nepatika. Iestājos Rīgas kulinārijas skolā, jo arī mana mamma bija beigusi ko līdzīgu – Rankas mājturības skolu un labi gatavoja.
Darba vietas man bija dažādas: sākumā ēdnīcas, tad kafejnīcas un restorāni. Bet pa vidu uz 12 gadiem atkal atgriezos Gulbenē,” stāsta Astrīda. Tas viņai bija slavas un radošās izaugsmes laiks: abas ar māsu Anitu strādāja Gulbenes PMK ēdināšanas kompleksā, kas bija moderna, pat izsmalcināta vieta. Tas bija arī dažādu banketu laiks: katru nedēļas nogali māsas klāja kāzu un dažādu jubileju galdus. Viņām sapasēja: Astrīda – pavāre, Anita – kultūras darbiniece, kas bieži pasākumus vadīja – uzturēja jautru un labestīgu gaisotni.
Jautāju, kā Astrīda guva pirmās iemaņas pavārmākslā.
„Mūsu lauku mājās notika dažādi godi, un mammai palīgā nāca gados veca saimniece. Cepa un šmorēja, tina teļa gaļas ruletes, klapēja irbītes,  taisīja cepumus, kas kusa mutē... Pildīja karpas, putoja aknu pastētes... Es visu neapzināti iegaumēju, paturēju prātā gan smaržas, gan garšas,” saka Astrīda.
Astrīda apgalvo, ka labs pavārs ir brīvs kā putns lidojumā. Tikai tad viņš var radīt: vispirms domās veido produktu salikumus, tad gara acīm redz ēdienu un tad reāli izprovē gatavošanu, tad šķīvi dekorē jeb spēlējas ar krāsām.
Astrīda galdus klājusi pat tūkstotim viesu. Viņa kā virsdiriģente bijusi galvenā un tad vēl 20 pavāri. Taču ne skaits esot svarīgākais, bet kvalitāte. Lai uz galda būtu gardi ēdieni, jāizvēlas labi produkti. Un Astrīda runā par zemnieku audzētajiem piena teļiem, jēriem, zosīm, trušiem, lauku olām... Šiem produktiem komentāru nevajag!
Astrīdas trumpis ir pirkstu uzkodas. Nesalīdzināmi viegli ir izvārīt aukstās gaļas katlu vai sacept kotlešu kalnu, nevis dažādu produktu šķēlītes, sloksnītes, trīsstūrīšus, kubiņus pīt un tīt, veidojot visdažādāko garšu un krāsu sīkus ēdieniņus, kas ir ne tikai skaisti, bet arī sātīgi.
„Perfekti jāpārzina produktu saderība, - kļūdīties nedrīkst. Uzkodas gatavoju viena, - tad mani nevajag traucēt, un to daru naktī, kad visapkārt ir klusums,” tā Astrīda.
Astrīda septiņpadsmit gadus ir veģetāriete. Bet tas viņai pavārmākslā netraucē. Ir radušās daudzas īpaši veselīgas receptes.

 

Rupjmaizes torte ar ogām

Biskvītam: 10 olas, 10 ēdamkarotes cukura, 11 ēdamkarotes „Lāču” rudzu rīvmaizes, tējkarote malta kanēļa, tējkarote kartupeļu cietes, vanilīncukurs, rums vai ruma esence.
Vārītajam krēmam: 45 g miltu, 5 – 6 olu dzeltenumi, puslitrs piena, 125 g cukura.
Olu dzeltenumus saputo ar cukuru, pievieno vanilīncukuru, rumu vai ruma esenci. Rudzu rīvmaizi izsijā caur sietu, pievieno kartupeļu cieti un kanēli. Olu baltumus saputo stingrās putās, iecilā olu dzeltenumus un rīvmaizi. Masu labi izcilā un liek formā cepties apmēram 20 minūtes 180 grādu temperatūrā. Biskvītu sagriež, un kārtās smērē brūkleņu ievārījumu un krēmu. Virsu bagātīgi rotā ar vasaras ogām un putukrējumu. Vārītajam krēmam sakuļ olas ar cukuru krēmīgā masā, pakāpeniski pievienojot miltus. Uzvāra pienu un noliek atdzesēties, tad pakāpeniski pievieno sakultajām olām, samaisa un vāra 2 minūtes, līdz masa sabiezē. Tad masu atdzesē un pievieno saputotu sviestu, var pierīvēt citrona miziņu un piespiest citrona sulu.

Āte filo mīklā

Uz pannas eļļā apcep dārzeņus: burkānus, puravu, papriku, pievieno garšvielas – ingveru un citronzāli Apcep arī āti vai ciu zivi, sagrieztu gabalos. Izklāj plānās filo mīklas vienu kārtu, uzsmērē izkausētu sviestu, tad uzklāj otru kārtu un liek zivs un dārzeņu pildījumu. Mīklu saloka kā aploksni (var veidot dažādas formas: trīsstūrīšus, tūtiņas), lai tā labāk turētos kopā, iesmērē nedaudz kausēta sviesta. Virsū kārto no filo mīklas plēksnītēm veidotas dekorācijas. Ēdienu dekorē ar zaļumiem un ogām.

Pildītas vīģes basturmas šķēlītēs

Ar kazas sieru pilda vīģes, kuras pirms tam dažas minūtes pamērcē uzkarsētā sarkanvīnā, kam pievienotas garšvielas (kanēlis, rozmarīns). Pildīto vīģi ietin basturmas šķēlītē (ļoti plāna, presēta vircota liellopa filejas šķēle, tādas tradicionālas turku un aizkaukāziešu virtuvēs) un 4 – 5 minūtes cep +180 grādu temperatūrā cepeškrāsnī Ar kazas sieru labi garšo rieksti - dažādus zemesriekstus uzliek tīstoklīšu virspusē.

Ūdensrozes

Cūkgaļa, olas, ķiploks, pipari, sāls.

Cik ūdensrozes gatavos, tik cieti novāra olas. Cūkgaļu samaļ, pievieno jēlu olu, sasmalcinātas ķiploka daiviņas, piparus, sāli (pēc garšas). Samīca viendabīgu masu, izveido plaukstas lieluma apaļus plāceņus, uz katra uzliek nolobītu olu un aizspiež „plāceņa” maliņas. Izveidojas gaļas bumbas. Katru liek marlītēs, aizsien galus, vāra sālsūdenī līdz 30 minūtēm. Atdzesē, noņem marli. Katru bumbu sagriež 8 daļās, kārto uz šķīvja kā ūdensrozi. Dekorē ar zaļumiem.