AS „Interbaltija AG”saruna ar JUms būs par jaunākajām tendencēm un ne līdz galam izskaidrotām lietām vīnu sakarā, kas radījušas dažādus stereotipus. Aizskarot tēmu, kas saistīta ar modes vīzijām vīnā, jāatzīst, ka modernā vīna filozofija, tās izpratne un „modes” tendences tajā ir ne vecāka par 40-50 gadiem. Daudziem tas var šķist dīvaini, jo lielākā daļa ir dzirdējusi par tūkstošiem gadu senu vēsturi. Bet ne visi zina, ka tāds nosaukums kā chardonnay, kas ir viens no vispopulārākajiem pasaules vīnos, sarunu valodā 60. gados nav lietots. To varēja dzirdēt tikai vīna darītāju savstarpējā leksikā, kad ticis diskutēts par gaišajiem vīniem. Tik tiešām chardonnay kā zīmols sāka attīstīties 70. gadu beigās un „eksplodēja” 80. gados, pateicoties ASV un Austrālijas vīndaru radītajiem vīniem, kas pārsteidza pasauli un iekaroja milzu simpātijas patērētāju vidū. Tāda situācija bija radusies no veida, kā tika prezentēti „labākie” baltie vīni, kas tika darīti Burgundijas reģionā no šīs šķirnes. To bija aizsākuši mūki, kuri ir jaunāko - 2000 gadu vīna vēsturē ēras pēdējais posms, uzskatāmi par mūsdienu vispasaules vīna kvalitātes izpratnes jēdziena aizsācējiem. Respektīvi, vīna kvalitātes jēdziens atkarīgs no tā ģeogrāfiskās izcelsmes. Tā arī tika izšķirti vīni pēc to piederības noteiktiem reģioniem, ciematiem (apelācijām) vai vīna dārziem. Būtība ir apstāklī, ka plašākā teritorijā ir grūtāk izšķirt noteiktu identitāti, jo apstākļi (augsne, saules stundas, nokrišņu daudzums un temperatūra) ir ļoti dažādi. Vecās Pasaules vīna darītājiem ir viena liela priekšrocība, kas nav Jaunajā – maģiskais vārds terroir. Tas ir viens no svarīgākajiem apstākļiem, ko Vecās Pasaules vīna darītāji vairāku paaudžu laikā ir spējuši izprast. Proti, tā ir informācija par noteiktām teritorijām, īpašajiem apstākļiem tajās un atšķirībām salīdzinājumā ar citām. Iepazīstoties ar Burgundijas reģiona vīna darīšanu, kur terroir filozofiju aizsāka mūki, ir divas svarīgas lietas: šķirnes (Chardonnay un Pinot Noir) un ārkārtīgi sarežģītas teritorijas (simtiem vīna dārzu). Daudzi no mums, ieskatoties Burgundijas vīnu etiķetēs, bieži ir apmulsuši, jo tajās rakstītie vārdi latvietim ir izrunājami ar grūtībām, nezinot, ko tie nozīmē. Bet tie sastopami lielā daļā Vecās Pasaules vīndariem, jo ar bagātām vīna vēstures tradīcijām apveltītas valstis, piemēram, Francija, Itālija vai Spānija, savus slavenākos vīnus prezentē pārējai pasaulei, uzsverot, ka tik izciliem vīna stiliem nenākas rakstīt uz etiķetēm, no kā tie ražoti. Tas katram jāzina.

Tāpēc apmeklējam dažādus izglītojošos pasākumus - vīna kursus, kuros rast izskaidrojumu, kas ir Chablis, Chianti vai Rioja, lai uzzinātu, kur slēpjas vīnu smalkums un īpašā būtība. Liela problēma ir kvalitātes indeksācija, jo Jaunās pasaules valstis, piemēram, Čīle, Austrālija un Dienvidāfrika uz saviem vīniem nemin indeksējošus vārdus kā Premier vai Grand Cru, bet to cenas mēdz būt ļoti augstas. Tāpēc lielai daļai vīna draugu ir viena skala, pēc kuras vērtēt savus potenciālos pirkumus – CENA. Un šim apstāklim pakārtojas sekojošs jautājums: „Jo augstāka cena, jo labāks vīns?”. Atbilde skan: „Jo augstāka cena, jo mazāk kļūdu”. Par zemākām cenām pārdoto vīnu segmentā iespējams lielāks procents vilšanos, jo tur ir grūtāk atrast labāko pirkumu par atbilstošo cenu. Tāpēc daudziem šķiet, ka par 3 latiem nav iespējams atrast cerētos pirkumus. Bet tos mums piedāvā Jaunā pasaule. Un tas tāpēc, ka esošās modes tendence ir pilnmiesīgāki vīni ar izteiksmīgākiem aromātiem un garšas nianšu kombinācijām, kas retāk sastopami Vecās pasaules ražojumos par dārgāku cenu. Kā viens no uzskatāmākajiem piemēriem minams Jaunzēlandes Sauvignon Blanc. Šo vīnu aromāts ir neaizmirstams kārtējas apstākļu sakritības dēļ, kas notika 70. gadu sākumā. Tolaik lieliem soļiem sāka attīstīties ne vien Austrālija, bet arī kaimiņvalsts Jaunzēlandes daļa - Hawkes Bay. 1973. gadā vīna dārzi, kuros kultivēja gaišās šķirnes kā Sauvigno Blanc, bija aizstiepušies līdz dienvidu salas ziemeļiem, bet visas vīna darītavas bija Hawkes Bay. Rezultātā vīnogu ceļš no vīna dārziem līdz vīna darītavām nereti ilga 12-24 stundas. Tie bija piespiedu apstākļi, kuriem bija pakļautas gatavās, trauslās vīnogas, kas pārplīsa un notika neatgriezeniska macerācija (aromāta un garšas molekulu nonākšana no mizām sulā). Rezultāts ir Jaunzēlandes Sauvignon Blanc milzīgā popularitāte, kuras galvenais iemesls ir piesātinātā, nezūdošā aromātu buķete un izteikti atsvaidzinošais raksturs garšā, ko pārspēt izdevies tikai dažiem stiliem. Kaut gan pats Sauvignon ir gājis līdzīgu ceļu kā Chardonnay, kad 60.-70. gados daudzi cilvēki sajūsminājās par izsmalcinātajiem un atsvaidzinošajiem vīniem no Francijas ziemeļaustrumiem, nemaz nenojaušot, kas slēpjas zem nosaukumiem Sancerre un Pouilly-Fume.

Turpinot tēmu par apstākļu sakritībām vīna vēsturē, kuru rezultātā ir radušās dažādas varenas lietas, svarīgs ir Sauvignon Blanc, par kura „līdzdalību” mūsdienu populārākās šķirnes jeb Cabernet Sauvignon tapšanā daudzi pat nenojauš. Pateicoties zinātnes attīstībai, ir iespēja rast atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar dažādu šķirņu izcelsmi. Un šajā sakarā arī tika atklāts, ka 18.gs. beigās Bordeaux vīna dārzos, kad tur cilvēki audzēja vīnogas personīgām vajadzībām, netika šķirots, kur stādīt gaišās un kur tumšās ogas. Tas bija par iemeslu, ka divas tā laika vadošās šķirnes (gaišais Sauvignon Blanc un tumšais Cabernet Franc) savstarpēji ir krustojušies, radot ko jaunu, kas 21.gs. tiek saukts par visu šķirņu šķirni - Cabernet Sauvignon. Mūsdienās ir ļoti maz vīnogu, kas bez Cabernet - kā to sauc sarunu valodā, spētu radīt augstākā kaluma kvalitātes vīnus. Tā ir un paliek pagaidām varenākā no šķirnēm pat pie vēstures liecībām, kas vēstī, ka līdz 19.gs. par izcilāko tika uzskatīta Syrah, ko plašāk pazīst kā Shiraz.