Piena produktu balle

Latvijas viducī – Limbažos notika svētki „Piena produktu balle”. Pirmo reizi Latvijas piensaimniecības vēsturē. Varbūt pat pirmo reizi pasaulē...
Biedrība „Siera klubs” un SIA „Mārketinga komunikāciju aģentūra AD ASTRA” ieguldīja bagātu izdomu un lielu darbu, lai pasākums paliktu atmiņā katram apmeklētājam.
Atklājot svētkus, Zemkopības ministrijas Departamenta direktore Rigonda Lerhe sacīja, ka piensaimniecība Latvijā ir radusies dziļā senatnē, pārdzīvojusi garu attīstības ceļu, kļūdama par vienu no galvenajām tautsaimniecības nozarēm. Eiropas Savienība ir piešķīrusi līdzekļus projektam „Mārketinga komunikāciju programma sieram un citiem piena produktiem”, kura ietvaros notiek arī svētki „Piena produktu balle” ar mērķi popularizēt šos produktus, atgādinot, ka piens pasaulē ir viens no svarīgākajiem un nepieciešamākajiem cilvēka uzturlīdzekļiem.
Garšīgu un lustīgu „Piena produktu balli” vēlot, klātesošos uzrunāja biedrības „Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova. Viņa norādīja, ka Limbaži svētku rīkošanai izvēlēti tāpēc, ka Vidzeme vienmēr bijusi bagātākā ar piena ražotājiem un piena pārstrādātājiem, un lai to skaits palielinās, jo ēdāji būs vienmēr.
Svētkos visus sveica arī Limbažu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aigars Legzdiņš un AS „Rīgas piena kombināts” valdes priekšsēdētāja Ināra Driksna. Bet lielāko zemnieku saimniecību – piena ražotāju īpašniekiem paldies par darbu teica Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Notikumi Pienijā

Limbažu mūžs ir garš – 788 gadi, bet 2011. gada 23. jūlijā šī pilsēta pārvērtās par Pieniju. Tajā ieradās karalis Piens. „Aiz trejdeviņiem kalniem, aiz trejdeviņām jūrām ir tāda zeme – Pienija. Tur visi ir laimīgi un veseli, jo patērē daudz piena produktu. Ar laiku Pienijas pavalstnieki apdzīvoja visu pasauli, radās daudz jaunu piena produktu. Pienija ienāca Latvijā un ienāca Limbažos”, tā karalis Piens.
Un sākās Vidrižu teātra uzvedums „Notikumi Pienijā”. Krāšņos tērpos, lepnās cepurēs Piena produkti no Latvijas, Itālijas, Anglijas un Francijas ieradās uz balli. Satikās Čedari, Monterigo un Parmezāns, atsteidzās Rokforas siers un Trikātas BLUE, Holandes un Edamas siers, Latvijas un Brie... Tad nāca Tējas, Mālpils, Kazdangas, Muižas, Ķimeņu siers un Taizelis. Lielījās biezpiens un jogurti...
Biedrības „Siera klubs” vadītāja Vanda Davidanova atzina, ka izrāde bija gudra, jautra un sirsnīga: „Par sieriem, arī par citiem piena produktiem ir uzrakstīti dzejoļi, ir tautasdziesmas, ir uzgleznotas gleznas, sacerētas dziesmas. Nu beidzot ir arī luga!”

Divi tūkstoši siera šķēļu, tūkstots jogurta glāžu...

„Piena produktu balles” organizētāji apmeklētājiem solīja divus tūkstošus siera šķēļu, tūkstoti jogurta glāžu, biezpienu. Bija krietni vairāk!
Apmēram četras stundas desmitiem čaklu roku grieza sierus: Monterigo, Čedaras, Holandes, Latvijas, Mālpils, Trikantāleru, Trikātas BLUE, Kazdangas, Muižas, Našķi, Taizeli, Brinzu, Ķimeņu, Ņivu, Masdamu, dažādus kūpinātos. Desmitiem čaklu roku sierus kārtoja, noklājot ar paplātēm gandrīz 11 metrus garo galdu.
Pārdesmit minūtēs sieri tika apēsti. Vērotāji rēķina, ka tos nobaudīja vairāki simti cilvēku.
Apmēram divas stundas tika klāts galds ar jogurta glāzēm. Trauciņos tika pildīts biezpiens.
Pēc degustācijas, apjautājot cilvēkus, daudzi atzinās, ka tik bagātīgi klātus galdus viņi redzēja piemo reizi. Ar acīm redzēja, ar muti baudīja.

Vistālākie ciemiņi

Uz „Piena produktu balli” bija atbraukuši daudz ciemiņu. Protams, visvairāk no Vidzemes, arī no Zemgales, Kurzemes un Latgales. Pat no Igaunijas. Bet vistālāko ceļu bija mērojuši čehi – folkloras grupa „JARO”, kas tulkojumā nozīmē „Pavasaris”.
Skanīgas un temperamentīgas dziesmas, vijoļu un kontrabasa pavadījumā mijās cita ar citu, un klausītāji bija sajūsmā, par ko liecināja skaļie applausi.
Grupas vadītājs Jans Dostals pēc koncerta sacīja: „Latvijā ražotie sieri var būt laimīgi, ka „Siera klubs” tiem ir noorganizējis tik skaistu pasākumu – balli. Un, cik man zināms, ir bijuši arī citi lieliski pasākumi, kuros tiek cildināti garšīgie, vērtīgiem un veselībai vajadzīgie piena produkti. Ja cilvēki tos regulāri lietos, arī viņi būs laimīgi, jo piens ir tīrs dabas dots produkts – veselības un skaistuma produkts.”
Svētku „Piena produktu balle” programmu kuplināja Kaspars Antess un grupa, kā arī grupa „Bellaccord”, kas kopā ar klausītājiem dziedāja „Tādēļ katru dienu dzersim pienu vien...”
Lēca, skrēja, cēla

„Piena produktu balles” programmā bija iekļauti trīs konkursi „Lēciens siera zābaciņā” – dāmām, „Limbažu stiprinieks” – kungiem un „Skrējiens pēc jogurta” – visiem.
Konkursa „Lēciens siera zābaciņā” noteikumi bija gaužām vienkārši: uz vienas kājas jālec noteikts attālums. Uzvar konkursante, kura šo attālumu minūtes laikā mēro visvairāk reizes, ar kāju nepieskaroties zemei. Lai konkurss ritētu atraktīvāk, sievietes nolēma dziedāt. Vai lēkt uz vienas kājas bija viegli vai grūti, to zina vien viņas pašas. Taču trallinot „Aizved mani uz Slīteres siliem”, attālumu viegli „lidojot”, uzvarēja Ivita Ozoliņa. Viņai balvā – 6 kilogramus smags siera klucis.
„Skrējienā pēc jogurta” tika nokomplektētas divas komandas – „Sprīdīši” un „Baltie”. Katrā – desmit dalībnieki. Pēc sauciena „Starts”, pirmie dalībnieki, katrs turot rokās paplāti ar 10 kārbām jogurta, uzsāka skrējienu. Pusceļā izdzēra 350 g jogurta, atgriezās pie komandas, nodeva paplāti nākamajam dalībniekam... Uzvarēja „Sprīdīši”, jo viņi pirmie veica stafeti – tiesnesim pasniedza paplāti ar izdzertiem jogurtiem. Balva iespaidīga – 20 litri jogurta.
Ar lielu nepacietību un azartu tika gaidīts konkurss „Limbažu stiprinieks”, un tajā piedalījās ne tikai pašmāju vīri. Kad „ringā” iznāca rīdzinieks Jānis Sprincis – šā konkursa uzvarētājs Rīgā, likās, ka pārējiem nav cerību uz 1.vietu. J. Sprincis pacēla siera „Monterigo” rituli 50 reizes. Limbažnieks Andris Miķelsons viegli „Monterigo” meta augšā un lejā 65 reizes. Otrs limbažnieks Dairis Ozoliņš smago sieru pacēla – 100 reizes. Skatītāji gavilēja! „Limbažu stiprinieka” tituls piederēs Limbažiem! Diemžēl nekā! Lēdurdznieks Armands Miķelsons „Monterigo” pacēla 103 reizes, pārspēdams Rīgas rekordu par 47 reizēm. Viņam balva – 10 kilogrami siera. A.Miķelsons apgalvoja, ka viņam garšo siers – produkts, kurš tiešām dod spēku un enerģiju.

Pulkstenis skaitīja sesto vakara stundu.
Svētku vadītāji Solvita Zaharova un Ivars Puga sacīja, ka „Piena produktu balle” tuvojas noslēgumam, toties tās apmeklētāji līdzīgu balli var rīkot savā pilsētā, ciemā, ģimenē – baudīt piena produktus, jo piena produkti ir spēkpilna dzīve.
Skanēja atvadu valsis, un sāka līt lietus. Saulainā „Piena produktu balle” dienas garumā bija izgaršota, izdziedāta un izdejota.