Vanda Davidanova, biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja, "Jāņu siera" ražotāju grupas vadītāja - Starptautiskā pasākumā Skilmann International Forum "Prasmju planēta" 17 valstu pārstāvjiem popularizē ES Aizsargātos Latvijas īpašos produktus.

Unikāli produkti ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē
Latvijā ir vairāki pārtikas produkti, kuriem piešķirts Eiropas Savienības (ES) aizsardzības statuss. Un ne velti! Ar ļoti senu vēsturi, bet spējuši šo laika pārbaudi ne tikai godam izturēt, bet arī gūt atzinību ārpus Latvijas robežām – tādi ir astoņi patlaban reģistrā atrodamie produkti. Savu kārtu Briselē gaida vēl trīs.
Atpazīstamība un prestižs
Eiropas unikālāko produktu saimē savu vietu atraduši Latvijas lielie pelēkie zirņi, Rucavas baltais sviests, sklandrausis, Jāņu siers, salinātā rudzu rupjmaize, Carnikavas nēģi, Salacgrīvas nēģi un Aglonas maizes veistūklis. Visi šie produkti ir aizsargāti ar vienu no kopumā trim iespējamajām kvalitātes shēmām. Lai produktu reģistrētu kādā  no shēmām, ir jāapliecina tā saikne ar ģeogrāfisko apgabalu, kuras pamatā ir produkta kvalitāte, reputācija, vēsturiska izcelsme. Tad, ja viens posms notiek apgabalā, to iekļauj aizsargātajā ģeogrāfiskās izcelsmes shēmā  (AĢIN), ja visi posmi – Eiropas aizsargāto cilmes vietu nosaukumu reģistrā (ACVN), savukārt garantēto tradicionālo  īpatnību shēmā (GTĪ) ir svarīgi, lai produkta receptūra būtu nodota no paaudzes paaudzē vismaz 30 gadu garumā. “Mums ir pamats lepoties ar to, ka esam vienīgie pasaulē, kuriem ir šādi produkti,” uzsver biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova. Lai arī reģistrēto produktu skaita ziņā nevaram mēroties, piemēram, ar  Franciju, Itāliju, Portugāli, kur šis skaitlis rakstāms ar trīs cipariem, Eiropas kulinārajā kartē esam pamanīti un novērtēti. “Aizsargājamā produkta statuss nodrošina atpazīstamību un prestižu ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās.  Tūristi no Eiropas šo produktu īpašo marķējumu pazīst ļoti labi. Vēl svarīgi ir tas, ka šo produktu ražotāji saņem arī  ES atbalstu par dalību shēmā, kas sniedz papildu gandarījumu un labumu vērtības izteiksmē,” saka Davidanova.

Ražotājam nepieciešama neatlaidība un pacietība
Reģistrācijas procedūra nav vienkārša un ātra, jo dokumenti Briselē tiek rūpīgi pārbaudīti, nākas arī veikt labojumus  un atbildēt uz ļoti daudziem jautājumiem. No pieteikuma iesniegšanas līdz reģistrācijai paiet vairāki gadi, zina teikt  Vanda DavidanovaViņas sacīto apliecina AS “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova. Viens no produktiem, kas vēl gaida savu kārtu iekļaušanai reģistrā, ir šī uzņēmuma ražotais Latvijas siers. Produkts pieteikts  ES Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, lai aizsargātu un atzītu šī siera unikālo identitāti. “Process nav  viegls un prasa pareizi veidotu aprakstu par produktu un ražošanas tehnoloģiju. Protams, vispirms ir jāveic izpēte  par produkta izcelsmes vēsturi un dzīves ciklu. No ražotāja tas prasa neatlaidību un pacietību,” saka Bogdanova. Tomēr pūles atmaksājas, jo tas nodrošina, ka tikai Latvijā pēc tradicionālās metodes ražots siers var tikt saukts par  “Latvijas sieru”, tādējādi aizsargājot ražotājus un patērētājus no nekvalitatīviem atdarinājumiem. Iekļaušana reģistrā  nodrošina arī papildu mārketinga vērtību, apliecina produkta izcilību un vēsturisko saikni ar noteiktu ģeogrāfisku  vietu vai tradīciju.
“Latvijas siers ir unikāls produkts ar specifisku garšu un aromātu, tas ir viens no Latvijas tradicionālajiem un  visvieglāk atpazīstamajiem siera veidiem. Šī siera šķirne ir radusies Vidzemē, adaptējot agrākus vācu siera veidus, un kļuvusi par būtisku mūsu piensaimniecības vēstures daļu. Siera ražošanā tiek izmantots piens, kas iegūts no  Latvijas brūnās šķirnes govīm,” stāsta Ilze Bogdanova.

Pirmais – no Kurzemes
Nevar nepieminēt pašu pirmo produktu, kas 2011. gada 13. decembrī tika iekļauts garantēto tradicionālo īpatnību  reģistrā. Tas ir neviens cits kā Kurzemes novada našķis sklandrausis! Kolkas ciema “Ūšu” saimniece lībiete Dženeta Marinska draugos ar sklandrausi ir jau kopš bērnības. Vispirms to cepa ģimenē, bet nu jau vairāk nekā 20 gadu Dženeta šo tradicionālo ēdienu piedāvā viesiem, kuru vidū ir arī  ārvalstu tūristi. “Šis ir ēdiens ar ļoti senām tradīcijām, kas ir dzīvas joprojām. Mēs sklandrausi neesam izslēguši no ēdienkartes nedz ikdienā, nedz svētkos. Manuprāt, valsts svētku galdā tam ir īstā vieta,” portālam “Jauns.lv” saka  Marinska.
Tradicionālo našķi no rudzu miltiem, kartupeļiem un burkāniem “Ūšu” viesi parasti notiesā ar gardu muti, bet  gadoties arī pa kādam skeptiski noskaņotam ēdējam, kurš ir pārliecināts – nē, nē, šī garšu buķete nav domāta man! “Reizēm kāds skeptiķis pagaršo un atklāj, ka maldījies, jo tomēr ir garšīgi. Citam tā arī neiet pie sirds, jo, nenoliegšu, tas salikums ir savdabīgs. Būtībā deserts, bet, kad nosaucu sastāvdaļas un cilvēki izdzird, ka sastāvā ir kartupeļi, dažs kļūst aizdomīgs,” pasmejas Dženeta Marinska.
Viņasprāt, sklandrauša iekļaušana reģistrā ir būtiska, jo neļauj šo nosaukumu izmantot izstrādājumiem, kas neatbilst  tradicionālā kāruma receptei un vērtībai. Variēt var tikai ar garšvielām, un tad arī tikai divām – kanēli un ķimenēm.  “Ūšu” saimniece šīs garšvielas nelieto, bet izvēlas šādu kombināciju – rudzu mīkla, pildījums un tikai nedaudz  krējuma un cukura.

Lepoties ar to, kas ir dārgs un svarīgs
Mūsu uzņēmējiem ir potenciāls ES aizsargājamo produktu reģistru papildināt ar vēl citiem Latvijas produktiem, uzskata Vanda Davidanova. Potenciāls ir arī mums kā sabiedrībai – vairāk novērtēt jau reģistrētos unikālos produktus un lepoties ar tiem. “Siera kluba” valdes priekšsēdētāja ar gandarījumu atceras šīs biedrības organizēto
konkursu tehnikumu audzēkņiem – topošajiem pavāriem. Jauniešiem bija jārada ēdieni, ar ko cienāt viesi no Eiropas, izmantojot Latvijā ražotos produktus, kas iekļauti ES aizsargāto produktu reģistrā. Viņu izveidotās receptes bijušas  lieliskas, smalku restorānu līmenī. Pēc Vandas Davidanovas domām, arī restorānos ēdienkartē vajadzētu vairāk  ieviest un izcelt ēdienus, kuri iekļautu latviešu unikālos produktus un tradicionālās receptes, kas padarītas  mūsdienīgākas, lai ļautu tūristiem iepazīt Latvijas garšas. “Gribētos, lai mēs nekautrētos izcelt kulināro mantojumu.  Tā ir mūsu vēsture, tas, kas nācis no ģimenes pavarda, un mācība bērniem neaizmirst to, kas Latvijai ir dārgs un svarīgs,” viņa saka.
Dženeta Marinska neslēpj, ka ļoti lepojas ar sklandrausi un šo tradīciju. “Tas ir viens no latviešu simboliem. Ne velti  Dziesmu un deju svētku deju lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs” fona noformējumā starp citiem simboliem varēja  sazīmēt arī apaļo, oranžīgo sklandrauša veidolu.”
Savukārt Ilze Bogdanova teic, ka svētki ir brīdis, lai atzīmētu sasniegto, bet ikdiena ir laiks, kad šis lepnums tiek radīts, ražots un īstenots caur produktu kvalitāti un mūsu attieksmi. “Svarīgi ir zināt, ka tas, ko darām, ir nozīmīgs,  vērtīgs un noderīgs.”

Atbalstot ES mērķi aizsargāt gastronomisko tradīciju mantojumu, izceļot tā daudzveidīgumu un kvalitāti, ko nosaka produktu izcelsme, turpinās darbs pie Latvijas produktu nosaukumu ierakstīšanas ES aizsargāto produktu  nosaukumu reģistros. Par p ieteikumu sagatavošanu ražotāju grupai tiek izmaksāts valsts atbalsts – 2500 eiro.Lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu ražošanu un pārstrādi, nodrošinot produktu nonākšanu  tirdzniecībā, katru gadu ražotājiem tiek izmaksāts Eiropas Savienības atbalsts par dalību pārtikas kvalitātes shēmās  kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna pasākuma intervencē “Pārtikas kvalitātes shēmas”.