Jaunpilī ražotais Jāņu siers turpina rakstīt savu vēsturi. Pirmās lappuses tapušas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. AS „Jaunpils pienotava” direktors arī toreiz bija Viesturs Krilovs, bet pirmā meistare – Mārīte Kocareva. Laika ritums daudz ko izmainījis, taču Viesturs Krilovs  joprojām strādā, joprojām tiek ražots Jāņu siers.
Rūpnīcas vadītājs atzīst, ka siera tapšanas process saglabājies gandrīz tāds pats kā senatnē: vispirms izražo vājpiena biezpienu, tad siera gatavošanas vannu piepilda ar vājpienu, to uzkarsē, pievieno sasmalcinātu biezpienu. Masu maisa un karsē, līdz sāk veidoties sūkalas. Kad tās atdalījušās, masu pilda karsēšanas – maisīšanas iekārtā, pakāpeniski liekot klāt sviestu, olu masu, ķimenes, sāli un dabīgo krāsvielu. Karsētā un maisītā masa kļūst viendabīga – vijīga, ar nedaudz staipīgu konsistenci. Siers ir gatavs! To izlej uz formējama galda, un čaklas rokas masu raiti pilda veidnēs. Tās kārto transporta plauktos un novieto uz stundu vēsumā. Pēc tam ritulīšus atbrīvo no veidnēm, apgroza, apžāvē un turpina dzesēt. Termoformēšanas un iepakošanas iekārtā katrs gabaliņš tiek „ieģērbts” polimēra plēvē, un uzlīmētas etiķetes. Nākamajā dienā Jāņu siers ir gatavs ripot pie patērētājiem.
Jāņu siera ražošanas process ir nepārtraukts un darbietilpīgs. Ne visas operācijas ir mehanizētas. Bez cilvēku klātbūtnes neiztikt. Ne velti saka: katrs saules dzeltenais ritulītis tiek apmīļots, katrā iesieta mīlestība, labas domas un vasara.