MĀCĪBU BRAUCIENS ITĀLIJĀ
EMĪLIJAS – ROMANJAS REĢIONĀ

 

14.aprīlī ielidojām Milānā, atgriezāmies 18.aprīlī. Mēs - ES Aizsargāto Latvijas īpašo produktu ražotāji. Šo vērtīgo un interesanto pieredzes un mācību braucienu organizēja „Siera klubs” un LLKC. Fotogrāfijās - ieskats kopējos apmeklējumos un vēsturiskās pilsētās. Bija iespēja iepazīties ar pasaules granda - Parmezāna jeb Parmagiano Reggiano ražošanu un muzeju, ar Modēnas balzamiko tradicionālo ražošanu, vīnogu audzēšanu, piena kazu audzēšanu un kazu piena siera ražotni, ar uzņēmumu, kurš audzē govis, iegūst augstvērtīgu pienu un ražo izslavēto sieru "Grana Padano". Bija iespēja minētos produktus degustēt. Brīvajā laikā  mums organizēja ekskursijas Parmā, Veronā, Mantovā, pie Itālijas  lielākā ezera - Gardas un  Sirmione pussalā. Ziemeļitālija  mūs lutināja ar sauli, ziedošu dabu,  laipnību un uzmanību. 

Parmigiano muzejs
Pusstundas braucienā no Parmas - Sorānijā atrodas mūsu pirmais apskates objekts - Parmezāna (Parmigiano) muzejs, atklāts 1970.gadā. Tiešām  Emīllijas-Romanjas regions lepojas, ka ir muzejs pasaules slavenam sieram. Soli pa solim kopā ar gidu izstaigājām Parmezāna ieguvi  no senseniem laikiem līdz mūsdienām, un  process ir saglabāts. Sieru joprojām ražo no rīta un vakara slaukuma samaisīta govs piena. Vienam 40 kg smagam ritulim vajag 280 litrus augstākās kvalitātes piena. Ritulis,  atkarībā no nogatavināšanas ilguma (no 1 gada līdz 3 gadiem) maksā  no EUR 150.00 līdz 400.00. Interesants fakts: Itālijas ziemeļos Parmezāns tiek glabāts bankā gluži kā dārglietas, jo šā siera vērtība tiek pielīdzināta zeltam. Tas nav nekas neparasts, jo notiek zādzības, bet Parmas siera banka ir aprīkota ar signalizāciju, infrasarkanajām  kamerām un moderniem tehniskiem risinājumiem, lai ēka izturētu pat zemestrīci. Tā kā grupā bija „Siera klubs”, „Jaunpils pienotava”, ”Lazdonas piensaimnieks”, PKS „Straupe”, „Valmieras piens”, „Smiltenes piens”, „Jēkabpils piena kombināts” pārstāvji (galvenokārt siera meistari),  tad šī ekskursija bija ļoti vērtīga. Beidzot aci pret aci sastapāmies ar Parmezānu, kurš tāpat kā mūsu Jāņu siers ir iekļauts ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, un abi - katrs savā zemē - kronēti par Siera karaļiem.

Prošuto ražotnē
Langhirano prošuto ražotne jeb "Vectētiņa Jevģēnija cūkgaļas produkti". Joprojām esam Emīlijas-Romanjas reģionā, kas ir bagāts un turīgs. Mūs sagaidīja uzņēmuma saimnieks Džuzepe un viņa kundze, abi runātīgi, smaidīgi, laipni, kā visi itāļi, kurus satikām savā ceļā 5 dienu pieredzes un mācību braucienā. Apetīti rosinošas fotogrāfijas! Tik daudzus un dažādus šķiņķus un desas baudījām kopā ar itāļu maizi un vīnu. Prošuto (itāļu valodā nozīmē - šķiņķis, kas radies senajā Romā, lai saglabātu gaļas produktus) termiski neapstrādāts, nekūpināts, sausā veidā kaltēts, izturēts no 9 mēnešiem līdz 2 gadiem, vītināts cūkgaļas īpašs gabals. Stāsts par prošuto ir stāsts par cūkām, kuras ēd "pareizu"- sabalansētu barību, tai pievienotas arī siera Parmigiano-Reggiano sūkalas.  Barība ir ļoti svarīga, lai veidotos ideāls šķiņķis. Ļoti svarīgs arī apkārtnes gaiss, tas "palīdz"  nogatavināt produktu, kuram ir tik augsta kvalitāte. Cena - vidēji 18 eiro par 1 kg. „Siera kluba” un LLKC organizētajā ceļojumā mēs nebraucām pa tūristu "iemītām" takām, bet katrs apskates objekts bija rūpīgi piemeklēts, lai mēs redzētu un uzzinātu  pēc iespējas bagātāku informāciju. Paldies mūsu grupas vadītājai Ingai Roberto un tulkam Mārai Dakarei, kura bieži kļuva arī par gidi. 

Piena kazu saimniecībā
Apmeklējām bioloģisko uzņēmumu Marcaria - piena kazu šķirnes Zara, kas labi zināma arī Latvijā, audzēšana un kazu piena sieru gatavošana. Pirms gadiem Frančeskas Borrimi ģimene pārdeva pilsētas dzīvokli un pārcēlās uz laukiem pierobežā starp Emīlijas Romanjas un Lombardijas reģioniem, netālu no lielākās Itālija upes Po. Rezultātu redzat fotogrāfijās : labi kopts kazu pienīgs ganāmpulks un daudz dažādu kazu piena sieru, pēc kuriem ir liels pieprasījums, jo Itālijā ir maz kazu audzētāju. Pavadījām brīnišķīgu dienas nogali kopā ar Frančesku, viņas meitu un dēlu, un tēvu, baudot sierus, kazas gaļas desas un vīnu.

Unikālais produkts – balzamiko etiķis
Apmeklējām Modenas balzamiko etiķa fabriku, kura strādā pēc īstenajām balzamiko vēsturiskajām rašanās un gatavošanas tradīcijām. Tā mums bija
tiešām unikāla iespēja iepazīties ar unikālu produktu, nogaršot tā dažādus veidus un iepirkties, nežēlojot naudiņu, jo bija fantastiskas cenas. Toties – kādas garšas, kādas smaržas! Tas - tradicionālais balzamiko, bet ir arī, gatavots fabrikās, kuras strādā pēc komerciāla principa. 

Melnraibās govis un siers „Grana Podano”
Mūsu grupa - 20 personas turpināja krāt pieredzi un zināšanas Itālijā. Mantovā iepazināmies ar kooperatīva jeb konsorcijas "Mantova" veiksmes stāstu par sadarbību ar zemniekiem. Virzība - līdzīga kā Latvijā, bet dzirdējām  arī jaunas idejas. Tālākais ceļš - starp apūdeņošanas kanāliem, kur  tīrumos audzē risoto gatavošanai  piemērotas rīsu šķirnes. Visbeidzot nokļuvām  fermā ar 100 melnraibajām govīm. Īstas milzenes! Saimnieks - Atila  Ronco. Šķiet, ka te visinteresantāk bija PKS „Straupe”, „Jaunpils pienotava”, „Smiltenes piens” un „Lazdonas piensaimnieks” ražošanas meistariem. Saimnieks uzsvēra, ka vissvarīgākais  govīm nodrošināt labturību, jo vasarās ir ļoti karsti. Barību viņi gatavo paši. Viena govs dienā dod 30 l piena (tauku saturs - 4,0 %, olbaltumvielu daudzums - 3.6 %). Ražo 20 produktus, galvenokārt sieru, arī jogurtus. Mums vissaistošākais šķita slavenais  siers "Grana Padano". Aizdomāties lika stāsts par ES subsīdijām : saimnieks uzsvēra, ka viņa saimniecība pamazām no tām atsakās, jo vēlas brīvi saimniekot.

Vīnogas, vīns un Exstra virgin olīveļļa
Esam San Dionigi - Valpolicella saimniecībā, kur tiek audzētas vīnogas, gatavots izcils vīns un augstākās klases Exstra virgin olīveļļa. Uzņēmums
pieder jaunai, ļoti uzņēmīgai ģimenei. Ieguldīti lieli līdzekļi vīna un eļļas ražotnes būvniecībā. Viss iekārtots un sakārtots arī tūristu uzņemšanai. Pagrabā, kur "atpūšas" neskaitāmas vīna mucas, nodziedājām "Pūt, vējiņi! ". Fantastiska akustika - kā koncertzālē! Devāmies uz augšstāvu - degustācijas zāli, lai sarunās nesteidzīgi baudītu rozā vīnu un visdažādākās uzkodas, kas gatavotas no vietējiem produktiem. Lai kur bijām, lai ko baudījām, visur tika uzsvērts - lūk, vietējie produkti. Mācību un pieredzes pūrā šis bija ceļojuma plāna pēdējais objekts. Taču bija arī kultūŗvēsturisko vietu apskate Parmā, Veronā, Gardas ezera krastos un Sirmiones pussalā. Paldies par dienām Italijā!

   
...............................................................................................................................................................................................................................................................