Pieredzes – mācību brauciens uz Turciju

 

No 14.līdz 19. oktobrim  Eiropas Reģionālā Kulinārā mantojuma tīkls  (koordinators Niclas Fjelistroom) Turcijā Alanijas un Gaziantepas reģionos organizēja vērtīgu starptautisku pieredzes apmaiņas un mācību braucienu. Piedalījās šā tīkla biedri no 7 valstīm, tajā skaitā delegācija no Latvijas – biedrības „Latgales Kulinārā mantojuma centrs”10 biedri. .Bija arī „Siera klubs” vadītāja Vanda Davidanova. Svinīga atklāšana -  Alānijā  "Green Beach Restaurant". Alanija atrodas pie Vidusjūras Tauras kalnu pakājē. Mūs lutināja gan turku viesmīlība, gan neparastie ēdieni, gan siltais laiks. Programma bija ļoti interesanta un pārdomāta.

Pārsteigumi Alanijā

Interesanta bija ekskursija uz Alanijas vecpilsētu, kas piesaista ar šaurām ieliņām, vēstures pieminekļiem. Tur atrodas arī slavenais klinšainais zemes rags, kura virsotnē uzcelts  pilsētas cietoksnis. Pavērās pārsteidzošs skats ar daudziem galdiem, klātiem ar vietējās produkcijas ēdieniem.Ar  mums apsveicināties ieradās pilsētas mērs un pašvaldības  amatpersonas. Baudījām, baudījām...Tuvojās vakars, kad vajadzēja doties uz labāko zivju restorānu  Vidusjūras krastā. Uz galda "bira" ēdienu jūra no zivīm un dažādām jūras veltēm, kopā bija astoņpadsmit. Kad pasniedza zupu, tā bija zīme, ka svētku vakariņas noslēgušās.

Avokādo plantācijā

Avokado ir Meksikas koks, taču jau 60 gadus tas aug un ražo Turcijā. Augļi satur 25 barības vielas, kas nepieciešamas cilvēka organismam. Diezin vai turkiem  ir ēdienreize bez avokado: salāti, smēriņi, avokado sviests, sarīvēts auglis iecepts maizē, dažādos konditorejas izstrādājumos.  Arī avokado šķēle uz siera. Veselīgs: nodrošina sirds veselību, samazina holesterīnu, regulē asinsspiedienu, uzlabo redzi ...Īsts brīnumauglis.

Restorāns – ne tikai vieta pusdienām

Netālu no Alanija  pusdienojām restorānā "Dimcayi Ada Piknik",kas atrodas uz kalnu ieskautas upes. Skaistumu un romantismu grūti izteikt vārdos. Mums -  no Zviedrijas, Ukrainas, Polijas, Slovēnijas, Horvātijas un Latvijas  tas bija jauks piedzīvojums, turku viesmīlība, garšīgi ēdieni. Pārliecinājāmies, ka restorāni Turcijā ir ne tikai vieta, kur paēst. Vispirms tā ir pievilcīga vieta atpūtai, kur smelties labsajūtu, enerģiju un iepazīties ar valsts dabas krāšņumu.

Banānu plantācijā

Turkiem banānu audzēšana kā mums - āboli un bumbieri. Mēs ar vislielāko interesi noklausījāmies stāstu par  banānu kokiem, arī par augļiem, to pārstrādi. Redzējām, kā novāc lielos ķekarus, viens tāds milzenis  sver 50 kg. Bija degustācija. Alanijas mērs pasniedza dāvanas, jo mēs apmeklējām plantāciju, kura pieder viņam. Lai "runā" fotogrāfijas!  Atvadījāmies no Alanijas, skaistās pilsētas, kuru  senatnē Marks Antonijs bija uzdāvinājis savai mīļotajai sievietei Kleopatrai. Tā, lūk! Mums priekšā bija lidojums uz Gazinantepu.

Vakariņas kalnos

Uz vienas no Taura kalna virsotnēm - vairāk nekā 1000 metru augstumā atrodas "Park Orrman Restaurant". Tajā bija  plānotas noslēguma vakariņas Alanijā. Autobuss rāpās augšā pa līkumotu ceļu, vienā pusē - klinšu siena, otrā - dziļi lejā mirdzēja pilsēta ... Vakariņās pasniedza ēdienus saskaņā ar turku kāzu tikumiem: zupa, aukstais galds, tad izcepts vesels jērs ar rīsu pildījumu, tad tika uzklāti galdi saldajiem ēdieniem. Dejojām ap ugunskuru. Viss bija skaisti un romantiski, tikai vēl vajadzēja nobraukt no  augstā kalnā lejā.

Gaziantepā

Gaziantepā pirmais apskates objekts bija pasaulē lielākais Zeugma mozaīku muzejs, kas glabā ļoti senas vērtīgas kolekcijas. Pēc tam slavenā restorānā, kura pirmsākumi saistīti ar zīda ceļu, vakariņojām. Zīda ceļš savienoja senajos laikos un viduslaikos Austrumāziju ar Eiropu un  Ziemeļāfriku (2.gadu ts.p. m. ēras līdz 16.-17.gs.).Senajā celtnē  bijusi kamieļu karavānu atpūtas vieta. Tagad - atpūtas vieta restorāna  apmeklētājiem. Gaziantepa - viena no pasaulē slavenākajām pilsētām, kura saistīta ar kulināriju, to dēvē par ēdienu meku. Cilvēki cenšoties turp aizbraukt, lai nobaudītu Gaziantepas pavāru gatavoto. Esot savāktas un apkopotas 300 kulinārā mantojuma ēdienu receptes. Gatavošanā cenšas izmantot vietējos produktus: jēra un vistas gaļu, rīsus, avokado, baklažānus, aso piparu pākstis, pistācijas, vīnogu lapas u.c. Šad un tad tikām cienāti ar turku kafiju, toties turku tēja bija  neatņemama  katru dienu.

Gatavojam semoline

Izstaigājot Gaziantepas vecpilsētu, apskatījām tirgu, virtuves piederumu muzeju, turku pirts muzeju. Un tad  mums tika piedāvāta meistarklase semoline gatavošanā. Semoline ir saldais ēdiens no mannas, Gaziantepas siera un cukura.Ar kādu azartu visi kļuva par pavāriem! Pievienojās arī Alanijas mērs ar kundzi. Pēc tam baudījām semoline. Pusdienas - jaunā, modernā restorānā, kas pieder Gaziantepas pašvaldībai. Ar mums kopā pusdienoja pilsētas vicemērs. Kulinārā mantojuma  ēdieni bija servēti uz grezniem šķīvjiem ar mūsdienīgu noformējumu. Saldajā - baklava, visgardākā no visām baudītajām. Tiešām kusa mutē.

Baklavas ražotnē

Mums bija iespēja apmeklēt baklavas ražotni, baklavas kafejnīcu, pistāciju muzeju un plantāciju. Baklava ir Tuvo austrumu slavens konditorejas izstrādājums - kārtainās fīlo mīklas zīdpapīra smalkumā gardums ar sasmalcinātiem riekstiem, cukuru un sviestu, cepts un mērcēts medū. Arī sīrupā, kas gatavots no rožūdens vai apelsīnu ziediem. Baklavā ir 40 kārtas mīklas. Apbrīnojami, kādā ātrumā tiek strādāts! Viss process roku darbs. Dienā saražojot 2 tonnas baklavu. Bet baklavu ražotņu ir ļoti daudz! Pēc tam apmeklējām pistāciju muzeju un plantāciju. Atgriezāmies ar atziņu: lai nenovecotu, katru dienu jāapēd 10 pistācijas. Atceroties filmu "Lieliskais gadsimts" par Suleimana valdīšanu, jau 15.gs. gatavoja baklavas ar pistācijām, un tieši Osmaņu impērijas laikā kāda gudra "galva" izdomāja  recepti.

Par turku viesmīlību

Lūk, esam apdāvināti ar krāšņām kaltēto dārzeņu virtenēm, katram arī grezns apgleznots šķīvis, kastīte ar vīnogu eļļu un granātu sulu. Vakarā gājām uz tirgu, lai nopirktu somas : tādu dāsnumu nebijām gaidījuši . Bet pirms tam apmeklējām sociālo māju: čaklas kundzes vārīja vīnogu sulu ar iebiezinātāju un cukuru. Tad gatavajā  masā piesūcināja valriekstu virtenes , gatavoja želeju īpašām konfektēm, (gabaliņos sagrieztā želejā ietin riekstus). Iepazināmies ar granātu sulas spiestuvi, mūs cienāja gan ar granātiem, gan svaigi spiestu sulu. Visbeidzot vakariņas atkal pašvaldības restorānā (bet jau citā) – kulinārā mantojuma ēdieni.

Paliec sveika, Turcija!

Braucot pa Eifratu, atvadāmies no viesmīlīgās Turcijas. Eifrata -2800 km gara, plūst cauri Turcijas, Irānas un Sīrijas teritorijai. Interesanti- vienā krastā Turcija, otrā - Sīrija, taču viss ir klusi un skaisti. Kopā ar Tigru Eifratu sauc par Divupi. Bībelē tā saukta par Pratu, un ir viena  no 4 upēm, kas iztek no Ēdenes dārza. "Pasveicinām" kalnos Runkeles pili, bet kalnu nogāzē - pusnogrimušo ciemu.  Brīnišķīgie skati veldzē sirdi un dvēseli.

 

...............................................................................................................................................................................................................................................................