Vasaras seminārs „Lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšana un Vidzemes kulinārā mantojuma vērtību apgūšana”

 

Biedrība „Siera klubs” sadarbībā ar biedrību „Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” organizēja semināru „Lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšana un Vidzemes kulinārā mantojuma vērtību apgūšana”. Apmeklētāju bija daudz, braukuši pat no Liepājas un Ventspils.
Diena sākās plkst. 9.00 Siguldā, tur pirmais pieturas punkts bija lekcija par mājas saldējuma ražošanu un iepazīšanās ar SIA „Siguldas saldējums”, arī – degustācija. Patīkams fakts: Siguldas saldējums top no PKS „Straupe” kvalitatīvā piena un saldā krējuma.

   

Nākamais pieturas punkts bija Alojas novada Ozolmuižas muiža, kuras komplekss atrodas Ozolu ezera malā. Pils celta 18. gs. beigās agrīnā klasicisma stilā. Ir iespēja aplūkot vairāk nekā 100 gadus senas tapetes….Pašlaik ēkā atrodas Ozolmuižas pamatskola. Apkārt ezeram izveidota interesanta pastaigu taka ar atpūtas vietām un sporta laukumu. Uzzinājām par Ozolmuižas iesaisti Vidzemes kulinārajā mantojumā.

Nākamais pieturas punkts bija Alojas novada Ozolmuižas muiža, kuras komplekss atrodas Ozolu ezera malā. Pils celta 18. gs. beigās agrīnā klasicisma stilā. Ir iespēja aplūkot vairāk nekā 100 gadus senas tapetes….Pašlaik ēkā atrodas Ozolmuižas pamatskola. Apkārt ezeram izveidota interesanta pastaigu taka ar atpūtas vietām un sporta laukumu. Uzzinājām par Ozolmuižas iesaisti Vidzemes kulinārajā mantojumā.
Tad devāmies uz bioloģisko saimniecību “Vīksnas”, kas piedāvāja lekciju par aitkopību, „tikšanos” ar brīnišķīgu Romanovas šķirnes aitu ganāmpulku, daiļdārza apskati. Interesants bija stāsts par aitas gaļas ēdieniem.

Un, lūk, Puikules muiža. Pašreizējā pils celta ķieģeļu Tjūdoru neogotikas stilā – vecās kungu mājas vietā fon Klotam 19. gs. 70. gados.
Mūs sagaidīja Vidzemes Gastronomiskās un kulinārās kultūras mantojuma fonda „Māras pūrs” dibinātāja Ramona Jirgena. Lekcija un pusdienas ar Vidzemes ēdieniem. Uzzinājām, kā Ramonas rokās nonākusi Vidzemes piļu saimnieces Melanijas Mellinas oriģinālā grāmata „Lauksaimnieču pavārgrāmata”. Baudījām Puikules muižas zupu (vārīta ar medījuma gaļu), Puikules klopsi  krēmīgā mērcē ar kartupeļiem un miltu bubertu ar ķīseli. Visiem tas bija fantastisks piedzīvojums garšu pasaulē.
Alojas muzejs piedāvā iespēju iepazīties ar Alojas un apkārtnes vēsturi, aplūkot ekspozīcijas, veltītas izcilajām kultūras personībām: dzejniekam Auseklim (1850 – 1879), diriģentam Indriķim Zīlem (1841 – 1919), skolotājam un novadpētniekam Arvīdam Galeviusam (1893 – 1972). Muzejs glabā vērtīgu 19. un 20. gs. mājsaimniecības priekšmetu ekspozīciju, talantīgā novadnieka un ilustratora (veidojis māksliniecisko ietērpu vairāk nekā 400 grāmatām), gleznotāja un grafiķa Arvīda Galeviusa (1920 – 1982) darbus.
Tuvojoties Ungurpils dzirnavu ezeram, kas  atrodas 4 km no Alojas, cerējām, ka ieraudzīsim peldošās salas. Mums paveicās!  Ezers ir mākslīgi izveidots 18. gs. otrajā pusē, tajā vērojamas vairākas peldošas salas. Blakus ezeram – muižas laikos stādīts parks, līdzās no vairākus metrus augsta skatu torņa var vērpt skaistu skatu uz ezeru. Ezers un parks ir fantastisku leģendu, interesantu teiku un brīnumainu nostāstu apvīts. Elpu aizturējuši, skatījāmies, kā mums garām peld liela, kokiem apaugusi sala…
Visbeidzot – Staicele. Staiceles Lībiešu muzejs „Pivālind” piedāvāja izzināt bagātīgo, interesanto un nozīmīgo lībiešu kultūras mantojumu Salacas novadā un gleznainās Ziemeļvidzemes mazpilsētas Staiceles vēsturi. Muzejā – krogā nobaudījām ēdienu seno lībiešu stilā. Tā bija garda biezputra ar saceptu cauraudzi un sīpoliem. Atsevišķs stāsts bija par senajiem ēdieniem.
Mūsu semināra diena noslēdzās krietni vakarpusē. Visi bijām noguruši, bet laimīgi, izglītojušies daudzos jautājumos. Secinājām: cik gan Latvija ir skaista un bagāta!