Pieredzes brauciens uz Lietuvu

 

Biedrības „Latgales Kulinārā mantojuma centrs” rīkotajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Lietuvu, lai iepazītos ar kaimiņu kulinārā mantojuma ēdieniem, uzņēmējiem, kas tos gatavo, piedalījās arī SIERA KLUBS, kas ir Eiropas Kulinārā mantojuma tīkla biedrs. Ceļojām pa Druskininkiem un kūrortpilsētas apkārtni, nogaršojām 15 šķirņu sierus un pētījām gatavošanas procesus. Visas trīs dienas bija ļoti piesātinātas ar ekskursijām un degustācijām.

Pirmā diena
Iekārtojušies atpūtas kompleksā „Sodyba Igne”, paēduši pusdienas, devāmies vairāku stundu ekskursijā uz Druskininkiem, kas atrodas Nemunas krastā netālu no Polijas un Baltkrievijas robežas. Druskininki – lielākā un vecākā Lietuvas kūrortpilsēta, kurā dzīvo 14 tūkst. iedzīvotāju un kuru gadā apmeklē vairāk nekā 350 tūkst. tūristu un atpūtnieku. Iepazināmies ar SPA „Egle+”, kas ir moderns ārstēšanās un rehabilitācijas centrs, pieprasīts visā Eiropā.
Vakarā piedzīvojām neaizmirstamas stundas Lietuvas tradicionālā konditorejas garduma ŠAKOTI gatavošanā restorānā „Romnesa Druskininkai”. Bija degustācija, kā arī „Šakoti muzeja” apskate, kur uzstādīts rekordaugstais – 3,7 metri – izceptais šakoti. Arī mums pašiem bija iespēja izmēģināt, kā top šakoti. Lietuva un šakoti – nedalāmi!

Otrā diena
Devāmies uz Didžiasalis, kur atrodas siera ražotne.  Zemnieces Gražinas saimniecībā ir 10 govis, no izslauktā piena top gan svaigie, gan nogatavinātie 15 šķirņu sieri. Ļoti garšīgi! Arī „Mozzarella”. Arī pelējuma siers. Tos vēl gardākus darīja Gražinas aizrautīgais stāstījums, sirsnība un labestība. Smaidījām par viņas sacīto: siers ir kā vīrietis, kurš katru dienu jāsamīļo.
Latvijas saimniecēm – siera sējējām Gražinas pieredzi būtu vērts ņemt vērā, jo mūsu mājražotāji gatavo galvenokārt tikai svaigos sierus. Taču patērētājiem gribas lielāku dažādību.
Pēc tam apmeklējām biškopības saimniecību, kurai piešķirts Lietuvas labāko biškopju tituls. Interesanti bija vērot stikla bišu mājiņā rosīgo bišu ikdienu. Degustējām dažādu ziedu medu, lējām vaska sveces.
Tuvojās pusdienlaiks. Mūs gaidīja Varnenkai, kur puķu dobju ieskautā mājā dzīvo jauka ģimene, kas tūristiem piedāvā meistarklasi lietuviešu nacionālo kartupeļu ēdienu gatavošanā. Izbaudījām kartupeļu pankūku tapšanas procesu, kas ir visai atšķirīgs no Latvijā zināmā. Tas tāpēc, ka pankūkas ceptas uz apžāvētām kāpostu lapām. Sarīvēto kartupeļu masu saimniece kārtoja uz apžāvētām kāpostu lapām, bet saimnieks šāva krāsnī. Cepa 30 minūtes, tad gatavās pankūkas no lapām noņēma un citu uz citas salika podā, pārlēja ar krējuma un speķa mērci, krāsnī sautēja apmēram 15 minūtes.
Lai nebūtu garlaicīgi vērot procesu, mūs lustēja brīnišķīgi lietuviešu šlāgeri.
Pēc ekskursijas Džūkijas nacionālajā parkā, atkal sēdāmies pie galda, uz kura smaržoja griķu pankūkas ar sēņu mērci un salds griķu pīrāgs. Uzzinājām, kā gatavo ēdienus no griķiem.
Vakariņas lietuviešu nacionālo ēdienu restorānā „Forto Dvaras”, kas atrodas Druskininkai centrā Druskonis ezera krastā. Cepelīni, guļbešniki, kartupeļu desas, alus… Bija tikšanās ar uzņēmējiem.

Trešā diena
Lietuvas brauciena trešajā dienā piedalījāmies aromterapijas programmā, pēc tam bija ekskursija uz Leipalingis muižu, kur mācījāmies pat dejot polonēzi, tad iepazīšanās ar viesu mājas „Bilso soduba” uzņēmējdarbību, ekskursija Labanoras reģiona zvejniecības un medību trofeju muzejā, samu zupa, kuru vārīja un mums pasniedza divas atraktīvas, dziedošas kundzītes.

*   *   *
Viss, ko redzējām, dzirdējām, baudījām, viss, par ko sajūsminājāmies un brīnījāmies, kaimiņu zemē iegūts un izveidots ar darbu un sirds mīlestību.