Seminārs „Lauksaimniecības produktu ražošana Latvijā un to daudzveidīgā izmantošana”

21.oktobrī biedrība „Siera klubs” organizēja semināru AS „Limbažu siers”, lai iepazītos ar cieto sieru ražošanu, un SIA „N.Bomja maiznīca LIELEZERS”, lai iegūtu informāciju par maizes cepšanu.
Seminārā piedalījās 29 dalībnieki: profesionālo izglītības vidusskolu un tehnikumu skolotājas, kā arī kafejnīcu un restorānu šefpavāres. Semināristi uz Limbažiem bija mērojuši ceļu no Aizkraukles, Vecbebriem, Rankas, Kuldīgas, Rīgas, Smiltenes, Valmieras, Jaunpils u.c.
AS „Limbažu siers” semināristus sagaidīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ēvalds Putniņš. Viņš pastāstīja par siera ražošanas tradīcijām Limbažos, uzsverot, ka vecos rakstos atrastajās liecībās, siers šai pusē minēts jau 1688. gadā. Informējis par kooperācijas sākumu, par Limbažu pienotavas kā Valmieras piena kombināta struktūrvienību un sniedzis ieskatu AS „Limbažu siers” vēsturē, direktors atgādināja, ka cieto sieru ar itāļu meistara Andželo Frosio palīdzību sāka ražot pirms 16 gadiem. Tas notika ar kvalitatīvām, Šveicē ražotām iekārtām, kuras joprojām strādā ne sliktāk kā slavenie Šveices pulksteņi.

„Limbažu siers”attīstās, uzņēmumā jau ražo 7 veidu sierus: „Grande Duro”, „Sale Grosso”, „Maasdammer”, „Holandes”, „Krievijas”, „Baskij” u.c.  Produkcija 95 % apjomā tiek eksportēta ne tikai uz kaimiņvalstīm Baltijā un Skandināvijā, bet tirgus pavēries arī uz citām ES un pasaules valstīm: ASV, Izraēlu, Lielbritāniju. Sāktas sarunas eksportam uz Franciju arī uz Meksiku. Tomēr direktors neslēpa, ka cietā siera aprite tirgū varētu būt daudz straujāka, ja to nebremzētu finanses un piena trūkums.
- Lai saražotu vienu partiju siera, vajag aptuveni 10 t piena. Noliktavā cietajam sieram jānostāvas seši mēneši. Dienā, pārstrādei iepērkot 100 t piena, tas maksā aptuveni 30 000 eiro. Mums jāiesaldē milzīgi līdzekļi, iekams siers nonāk apritē. Itālijā bankas ir ražotājiem pretimnākošas un finansē 90% noliktavu vērtības. Diemžēl Latvijā neviena banka neiesaistās siera noliktavu finansēšanā, lai gan ražošana ir rentabla. Tas tādēļ, ka piena iepirkuma cenas ir ļoti svārstīgas, -  stāstīja. Ē. Putniņš.
Pēc tam semināristi izgaršoja sierus „Grande Duro”, „Sole Groso”, „Maasdammer” un citus un devās iepazīties ar to ražošanu.
…Atverot maiznīcas „LIELEZERS” durvis, pretī plūda kārdinoša svaigas maizes smarža.
Valters Kanopa, ceptuves pārvaldnieks, semināristiem stundu ilgajā „ceļojumā” pa ceptuvi atklāja daudzus garšīgās maizes ieguves noslēpumus, kas patiesībā ir pieredzes bagātu un čaklu cilvēku smaga darba rezultāts.
Nākamie apskates objekti bija Limbažu „Dzīvā sudraba muzejs”, Igates pils, tās krāšņā apkārtne, dzirnavas, kur joprojām griežas dzirnavu rats un maļ graudus. To apskate un ekskursijas semināristiem sniedza ne tikai zināšanas, bet arī atpūtu.
Pēc saspringtās dienas visi atpūtās „Dzirnavu krodziņā”, kur kamīnā sprēgāja malkas šķilas, bet pie bagātīgi klātiem galdiem varēja baudīt putraimdesas, miežu plāceņus, grūbu biezputru ar gaļu un siera kūkas.