Pieredzes apmaiņas brauciens uz Igauniju – uz Hījumā salu

Pirmā diena
Pirmā pietura bija Otepē – kūrortpilsēta. Otepē atrodas Igaunijas dienvidos Valgas apriņķī. Tā pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta, kur regulāri notiek distanču slēpošanas sacensības.
Pēc iekārtošanās viesnīcā, kas atrodas starp diviem ezeriem, garšīgām pusdienām (tiek apgalvots, ka ēdienus gatavo no bioloģiskiem produktiem) devāmies ekskursijā, lai iepazītos ar Otepē un tās apkārtni.
Otepē esot 20 lietas, ko vēlams redzēt. Daļu no tām mēs apskatījām: Pihajerves ezeru un parku, Tehvandi slēpošanas torni, Baltijas lielāko slēpošanas centru Kūtsemegi, Otepē baznīcu, maģiskās enerģijas statuju. Un baudījām rudenīgi krāšņo Igaunijas dabu.

GALERIJA

Otrā diena
Nākamās dienas maršruts bija Pūhajārve – Haapsala – Rohukulas osta. Ar prāmi pārcēlāmies uz Heltermu, pēc tam autobuss mūs aizveda uz Kassari. Tur iekārtojāmies lieliskā viesnīcā. Tai līdzās atrodas Hiill alus darītava, kas,  brūvējot miestiņu, izmanto senās alus darīšanas tradīcijas. Pie sātīgām vakariņām baudījām vietējo alu, klausījāmies stāstu par alus vēsturi, izgatavošanu, apskatījām senatnīgas alus brūvēšanā izmantojamās lietas.

GALERIJA

Trešā diena
Mūsu ceļojuma trešā diena no agra rīta līdz vēlam vakaram bija piepildīta ar interesantu objektu apskati un vietējo aktīvistu stāstījumiem, par viņu veiksmēm. Orjaku osta mūs pārsteidza ar lieliskajiem  dabas skatiem, pašvaldības, privātsekotra un NVO sadarbības izcilo rezultātu, kas gūts īstenojot LEADER projektu. Uzbūvētas trīs iespaidīgas ēkas, kurās notiek dažādi pasākumi vietējiem ļaudīm un tūristiem. Visa darbība virzīta vēstures, kultūras, senatnīgo ēdienu (galvenokārt zivju produkcijas) popularizēšanai.
Iepazināmies ar Kuristes ciema asociācijas darbību, baznīcu un kopienas māju. Tieši asociācijas aktīvo sieviešu darbību rezultāts ir baznīcas un kopienas mājas atjaunošana un uzturēšana. Noklausījāmies interesantu stāstījumu un baudījām vietējās virtuves gardumus.
Daudz bijām dzirdējuši par Kepu pussalas Kepu bāku, kas uzbūvēta 1531. gadā un ir vissenākā bāka pasaulē, kura joprojām darbojas.  Bāka mūs  aicināja uzkāpt 36 m augstumā. Eja šaura, pakāpieni augsti, tomēr grupas lielākā daļa sasniedza skatu laukumu un jūsmoja par skaisto apkārtni.
Pusdienojām netālu no bākas esošajā Köpu (Kepu) lauku mājā – ar LEADER projekta atbalstu atjaunotā un sakoptā. Tā ir Eiropas kulinārā mantojuma tīkla dalībniece. Mūs sagaidīja īpašnieki – jauna ģimene, piedāvājot savas produkcijas – brētliņu degustāciju un sātīgas pusdienas. Protams, ēdieni bija ar Hījumā salas senatnīgo garšu, gatavoti no jūras asariem un butēm.
Pirms 450 milj. gadu uz salas nokritis meteorīts. Tā izsistās bedres malā atrodas Hījumā galvaspilsēta Kārlda, kurā dzīvo vairāk nekā 4 tūkst. iedzīvotāju, kas ir puse no salas ļaužu skaita. Bija vairākas ekskursijas un tikšanās šajā pilsētā: ar Hījumā patērētāju savienības lielāko maizes  un konditorejas ražotāju, ar alus rūpnīcas, kas ir viena no lielākajām rūpnīcām Igaunijas mazo ražotāju vidū, speciālistiem. Ar lielu baudu izgaršojām gan dažādu šķirņu maizi, gan 6 veidu alu. Atmiņā palika maize ar kadiķu ogām. Hījumā salā uz katra soļa redzamas kadiķu audzes, tad nu cilvēki cenšas izmantot rūgtās, smaržīgās ogas, ēdieniem piešķirot specifisku garšu.
Dienas noslēgumā bija tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem, kas ir Eiropas kulinārā mantojuma tīkla biedri. Latgales kulinārā mantojuma centrs prezentēja savu darbību, igauņi – savu. Tika runāts par Hījumā un Latgales turpmāko sadarbību.
…Uz naksnīgo debesu fona izcēlās Partsi baltās dzirnavas. Tām līdzās ierīkots plašs atpūtas centrs. Eiropas kulinārā mantojuma tīkla dalībnieces bija sagatavojušas degustāciju no produktiem, kurus pašas ražo: dažādas sulas, dažādu garšu sinepes un dažādu veidu sāls ar pievienotām garšvielām. Tad – vakariņas. Mums pasniedza piecus ēdienus. Patiesībā tā bija meistarklase: par katru ēdienu bija stāstījums, tika piedāvāts atbilstošs vīns. Visi ēdieni gatavoti no vietējiem produktiem. Uzzinājām, kādus mājlopus audzē un izmanto Hījumā. Pārsvarā tās ir aitas, jo klimatiskie apstākļi to audzēšanai vispiemērotākie.

GALERIJA

Ceturtā diena
Kasari hotelī pēc brokastīm tikāmies ar hoteļa īpašnieci, kura pastāstīja par sava uzņēmuma darbību.
Devāmies uz vilnas pārstrādes rūpnīcu. Tā kārš vilnu un gatavo lieliskus izstrādājumus vairāk nekā 100 gadus. Saglabāta, nedaudz modernizēta, vietējiem ļaudīm dod darbu un iztikšanu.
Hījumā salā ir tikai viena muiža – Suuremoisa, būvēta 17.gs. To uzcēla visbagātākā Hījumā ģimene – Ungerni Sternbergi. Interesants un skumjš ir muižas liktenis, taču galvenais, ka tā saglabāta un tajā turpinās restaurācijas darbi. Arī spociņš muižā turpinot dzīvot, taču viņš mūsu ceļā negadījās.
Iepazināmies ar Hījumā salā esošo vienīgo profesionālo skolu, kurai mājvieta šajā muižā. Skolā mācās 140 audzēkņi. Muižā darbojas virtuve, un mūs atkal cienāja ar vietējiem ēdieniem. Atpazinām grūbu zupu, kura bija ļoti līdzīga Latvijā vārītai.
… Atstāt Tallinu, nopirkt meža vidū zemi (pirms 16 gadiem 1 ha cena bijusi 3 tūkst. eiro, tagad – 6 tūkst. eiro), saviem spēkiem uzcelt guļbaļķu ēkas, tās iekārtot, uzņemt tūristus un justies laimīgiem. Tā īsumā varētu raksturot Sarve Pahkli fermu. Saimniece - augstākās klases šefpavāre, saimnieks - ceļu būvinženieris tagad ir mājražotāji. Savam un tūristu priekam tur trīs alpakas.
Pavadot mūs cauri mežam, kur uz šosejas gaidīja autobuss, saimnieks, vērodams vēja plosīšanos koku vainagos, izteica domu, ka prāmis varētu nekursēt. Uz salas stipri vēji esot ierasti, tad satiksme ar sauszemi tiekot pārtraukta. Tomēr prāmis mūs uzņēma un devāmies ceļā, kurš laika ziņā bija gandrīz divas reizes ilgāks nekā peldot uz Hījumā. Un tas – vēja un lielo viļņu dēļ. Protams, grupā valdīja neliels uztraukums, taču pietauvojāmies veiksmīgi.

GALERIJA

Pieredzes apmaiņas brauciena ieguvums? To ir daudz, tie ir vērtīgi un tos visus grūti pat apjaust. Darbīgie un atvērtie Hījumā mājražotāji un uzņēmēji, t.sk. Eiropas kulinārā mantojuma tīkla biedri. Viņu griba apvienoties –kooperēties, atverot nelielus veikaliņus saražotajam. Interesantie pasākumi salai raksturīgo ēdienu un produktu popularizēšanai. Māka piesaistīt un kur visvairāk nepieciešams izmantot LEADER līdzekļus, gūstot vislielāko labumu.
Nevar nepieminēt Hījumā salas mežonīgo, skaisto, daudzviet vēl cilvēka neskarto dabu.
Ieraudzījām līdzības ar Latviju. Arī atšķirības, no kurām, iespējams, brauciena dalībnieki ko vērtīgu patapinās savai uzņēmējdarbībai