Seminārs Blomē

14.novembrī  Smiltenes novadā Blomes pagastā viesu mājā „Donas” biedrība „Siera klubs” un SIA „Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs” organizēja semināru „Lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšana (Latvijā audzēto un ražoto produktu izmantošanas iespēju palielināšana Eiropas un Latvijas novadu kulinārā mantojuma ēdienu receptēs)”.
Seminārā piedalījās 45 klausītāji – pavāri, viesu māju saimnieces, uzņēmēji, profesionālo vidusskolu skolotājas un citi interesenti, kas bija ieradušies no Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Madonas, Rankas, Liepājas, Cīravas, Ventspils, Skrundas, Talsiem, Rīgas, Valmieras un Smiltenes.
- Cilvēki atbraukuši uz semināru no visiem Latvijas reģioniem, tas nozīmē, ka izvēlētā tēma ir svarīga un interesanta, - tāds ir biedrības „Siera klubs” valdes priekšsēdētājas Vandas Davidanovas secinājums. Viņa savu lekciju sāka ar šādiem vārdiem : - Mājoklis, uzturs, apģērbs – trīs materiālās pasaules priekšnoteikumi, bez kuriem nevar eksistēt cilvēce. Visi priekšnoteikumi svarīgi, taču uzturam – ēdienam ir  vislielākā vērtība. Tas ir mūsu veselības, spēka un dzīvības enerģijas uzturētājs.  Uzturs raksturo arī konkrētu tautu, apvidu un kultūru. Specifiski produkti, to gatavošanas tradīcijas ir nacionālās kultūras spilgtākās izpausmes.
V.Davidanova uzsvēra, ka kopš vistālākās senatnes latviešu uztura kultūras nozīmīga daļa ir piensaimniecība – piena ieguve, piena produktu, piena ēdienu gatavošana un patērēšana. Viņa analizēja piensaimniecības attīstību, kuras pirmsākumi Latvijā datēti no 1.g.t.p.m.ē.
Vērtīga lekcijas daļa bija piena produktu un to patēriņa raksturojums. Svaigs piens, rūgušpiens, krējums, sviests, biezpiens un siers, - šie produkti no pagātnes atnākuši līdz mūsdienām un ieguvuši jaunus veidus un garšas. No šiem produktiem senatnē gatavoti ļoti daudzi vienkārši, bet veselīgi un sātīgi ēdieni.
V.Davidanova, stāstot par konkrētiem ēdieniem, semināristus „aizveda” pagātnē – bērnībā: piens ar iedrupinātu maizi, biezpienu vai biezpiena sieru, piena šķidrās putras, grūbu, putraimu, miltu piena putras, klimpu piena putras, iejavu putras, piena vira ar nūdelēm, ar saknēm un dārzeņiem, ar zivīm, ar gaļu, piena biezputra, piena mērce, alus piens, piena saldie ēdieni, skābie piena ēdieni...
Pēc tam visi devās uz virtuvi, lai pēc 1795. gada receptes gatavotu alus piena zupu. V.Davidanova nolasīja recepti: latvieši taisa tā saucamo alus pienu jeb alus piena zupi, un šādā kārtā: liek govs pienu vārīties podā, pienam vāroties, pastāvīgi pielej līdzīgu vairumu alus, var iedrupināt maizi. Tas ir diezgan patīkams dzēriens, ko sniedz gan veseliem, gan slimiem cilvēkiem.  
Pēc tam „Donu” saimniece Ize Briede izsmeļošu lekciju nolasīja par maizes vēsturi, tās nozīmi mūsu ēdienkartē, par maizes šķirnēm. Katram semināristam bija iespēja izcept savu klaipiņu – karašiņu, senu maizīti.
Tā kā seminārs notika Vidzemē, Smiltenes tehnikuma skolotāja Vita Audere ne tikai stāstīja par vidzemnieku ēdieniem, bet tos bija iespējams nogaršot.
Ilze Briede degustācijai bija sarūpējusi rupja maluma miltu raušus ar gaļu, putraimdesas, bukstiņa biezputru ar sviestu, biezpienu ar ķilavām un zaļumiem, zirņu pikas, sautētus kāpostus ar cūkas šņukuru, žāvētas kotletes, rudzu rīvmaizes torti un citus labumus.
Sautētie kāposti ieguva mūsdienīgu garšu, jo uz tiem uzbēra sarīvētu Smiltenes Holandes sieru un cepeškrāsnī izkausēja. Arī biezputru „uzlaboja” ar AS „Smiltenes piens” ražoto kausēto sieru „Azaids”.
Eiropas Kulinārā mantojuma tīkla Latgales reģiona Kulinārā mantojuma vadītājas Tatjanas Kozačukas lekcija deva atbildes uz jautājumiem par Eiropas Kulinārā mantojuma tīklu, par dažādu valstu, arī par Latgales reģiona vietu tajā, par darbību – pasākumiem, īstenotajiem projektiem.
Lekcijas turpinājās. Par Kurzemes Kulinārā mantojuma ēdieniem stāstīja Gunta Stepanova (Skrundas profesionālā vidusskola), par Zemgales Kulinārā mantojuma ēdieniem -  Livija Brūvere (augstskolas „Turība” pasniedzēja), par Latgales Kulinārā mantojuma ēdieniem - Marija Lilija Mežiniece (ZS „Mežinieku mājas”) un Marija Aleksejeva (ZS „Papardes”).
- Ja zinām un protam gatavot senatnīgos ēdienus, tiem jāmeklē pielietojums, un tas ir tūrisms, - tā savu lekciju sāka Inese Survilo, ZS „Sollomina muiža” īpašniece, turpinot dalīties pieredzē par gastronomisko tūrismu.
14. novembris bija brīnišķīga diena. Lekcijas un sarunas ieilga. Neviens nesteidzās, un tikai līdz ar saules rietu visi sāka atvadīties...
Ieguvums? Vanda Davidanova:
- Šī tēma mums jāturpina. Par to jāizglīto jaunā paaudze. Pavāriem vairāk jāpievēršas latviešu ēdienu gatavošanai. Tik daudzās valstīs ir ķīniešu restorāni, arī Latvijā, ir franču, armēņu un citas ēstuves. Tas nozīmē, ka citas valstis lepojas ar savām virtuvēm, ved tās pasaulē. Vai mēs arī to darām ar latviešu ēdieniem?

2

autors: ziemellatvija.lv

autors: ziemellatvija.lv

autors: ziemellatvija.lv

autors: ziemellatvija.lv

autors: ziemellatvija.lv

autors: ziemellatvija.lv